Atklājot Monitoringa komitejas Rīgas sesiju, Zanda Kalniņa-Lukaševica preses brīfingā uzsvēra Latvijā maz apzinātos draudus demokrātiskajiem procesiem un Asamblejas lomu demokrātijas stiprināšanā.
“Asambleja nav skaļākā organizācija, bet tieši šeit tiek pieņemti lēmumi, kas kļūst par rīcības pamatu. Balstoties uz mūsu darbu, izveidots Zaudējumu reģistrs Krievijas agresijas rezultātā Ukrainai nodarīto zaudējumu dokumentācijai. Balstoties uz mūsu rezolūcijām, izveidots arī tribunāls Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai. Un vakar, šī pamatīgā darba rezultātā, tika pieņemts gala lēmums,” norādīja Asamblejas Monitoringa komitejas vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka globāli viens no bīstamākajiem draudiem šobrīd ir ārvalstu iejaukšanās – viltīga, tehnoloģiski attīstīta un nereti grūti pamanāma, kas tiek īstenota ar nolūku graut uzticību, šķelt sabiedrību, vājināt institūcijas, lai ietekmētu politiku trešo valstu – visbiežāk Krievijas, Irānas un Ķīnas – stratēģisko interešu labā.
“Tiek izmantots mākslīgais intelekts, algoritmi, dezinformācija. Meli tiek padarīti par realitāti. Šī nav viedokļu daudzveidība – tā ir sistēmiska ietekmes operācija. Tie nav abstrakti riski. Tas notiek visā Eiropā un arī Latvijā. Krievija šobrīd asi uzbrūk demokrātijām. Tas ir pilna mēroga uzbrukums demokrātiskām institūcijām, lai iegūtu kontroli, apturētu sankcijas, atgūtu iesaldētos līdzekļus un plašāk varētu tirgot savu gāzi un naftu,” norādīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Viņa vērsa uzmanību arī uz to, ka Latvijā ir saskatāmi mēģinājumi izmantot dažādus instrumentus, lai grautu sabiedrības vienotību un mazinātu atbalstu Ukrainai, kā arī normalizētu sadarbību ar agresoru – Krieviju.
“Domāju, arī Latvijā ir dzirdīgas ausis šiem pūliņiem – ir spēki, kas vēlas tirgoties ar Krieviju, nevis bruņot Ukrainu. Ir balsis, kas domā vairāk par sadarbību ar agresoru, nevis aizsardzību no tā. Krievijas mērķis ir ne tikai uzvarēt kaujas laukā. Tās mērķis ir ietekmēt mūsu politikas telpu, vājināt vienotību, ietekmēt viedokļus. Tā ir autoritāra režīma vēršanās pret demokrātijām,” akcentēja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Savukārt Asamblejas prezidents T. Rusopulu, viesojoties Saeimā, uzsvēra Latvijas un Eiropas Padomes kopīgo apņemšanos un centienus stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības visā Eiropā. Viņš atgādināja, ka Eiropas Padomes dalībvalstu iedzīvotāji ikdienā gūst labumu no cilvēktiesību aizsardzības, piemēram, pateicoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un citām konvencijām.
Jau ziņots, ka 15. un 16. maijā Rīgā Asamblejas pasākumos piedalīsies vairāk nekā 30 parlamentārieši no visas Eiropas, tajā skaitā Venēcijas komisijas prezidente Klēra Bazī Malorija (Claire Bazy Malaurie).
Komitejas darba kārtībā būs tādi jautājumi kā situācijas izvērtēšana Gruzijā, Ungārijā, Turcijā, Moldovā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Albānijā. Tāpat Eiropas parlamentārieši apspriedīs jautājumu par rīcības mehānismu stiprināšanu, lai efektīvāk novērstu potenciālos konfliktus vai demokrātijas faktisku nozagšanu.
