SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
PAZIŅOJUMS

Brexit norises gaitai un ar to saistītajām izmaiņām tiesību aktos seko jaunajā LV portāla satura sadaļā "Brexit": skaidrojumi; valsts iestāžu informācija; e-konsultācijas! Atvērt

TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
26. februārī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Reģistri

Juridiskām personām trīs dienas patieso labuma guvēju norādīšanai

FOTO: Freepik

Līdz 2018. gada 1. martam visām juridiskajām personām, kuras ir reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai par kuru reģistrāciju tika iesniegts pieteikums līdz 2017. gada 1. decembrim, ir pienākums iesniegt pieteikumu par to patieso labuma guvēju.
īsumā
  • Tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā PLG juridisko personu kontrolē tieši, un tas var izrietēt no īpašumtiesību realizācijas vai likumīgas kontroles.
  • Savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas – fiziskas vai juridiskas – personas starpniecību.
  • Kooperatīvajās sabiedrībās, kurās ir 2–3 biedri fiziskas personas, attiecīgās fiziskās personas būtu uzskatāmas par PLG.
  • Ja biedrības biedri īsteno savas tiesības tikai kā biedrības biedri atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, tad šāds biedrs nav uzskatāms par PLG.
  • Ņemot vērā reliģisko organizāciju būtību un mērķus, fiziskās personas atbilstoši PLG definīcijai var nebūt iespējams noskaidrot.

LV portāls publikācijā "Kā noskaidrot patieso labuma guvēju" jau skaidroja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma regulējumu attiecībā uz ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā (UR), taču atsevišķas situācijas vēl nebija skaidri juridiski definētas. UR sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju ir izvērtējis, kādi varētu būt soļi PLG atklāšanai noteiktiem juridisko personu veidiem. Regulējums gan vēl tiek precizēts attiecībā uz reliģisko organizāciju PLG.

Jāatgādina, ka juridiskās personas PLG ir fiziskā persona, kurai:

  • tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai
  • kura tiešā vai netiešā veidā to kontrolē.

Kā izpaužas PLG kontrole?

Tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā PLG juridisko personu kontrolē tieši, un tas var izrietēt no īpašumtiesību realizācijas vai likumīgas kontroles.

Savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas – fiziskas vai juridiskas – personas starpniecību. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā tas attiektos, piemēram, uz gadījumiem, kad to kontrolē ar tās dalībnieku – juridisko personu – starpniecību. Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, savstarpēji vienojoties vai izmantojot dominējošo ietekmi,  finansējot, izmantojot radnieciskas saites vai līgumsaistības.

Kooperatīvās sabiedrības

Kooperatīvo sabiedrību darbības pamatprincipi noteikti Kooperatīvo sabiedrību likuma 3. pantā.  Atbilstoši minētajai normai kooperatīvās sabiedrības darbību vada tās biedri, aktīvi un demokrātiski piedaloties sabiedrības pārvaldīšanā, un katram kooperatīvās sabiedrības biedram biedru kopsapulcē ir viena balss. Kooperatīvās sabiedrības kapitālu veido un kontrolē, kā arī iegūto peļņu sadala tās biedri.

Kooperatīvajās sabiedrībās, kurās ir 2–3 biedri fiziskas personas, attiecīgās fiziskās personas būtu uzskatāmas par PLG. Ja minētie biedri rīkojas, īstenojot kontroli kooperatīvajā sabiedrībā citas personas vārdā, kā PLG norādāma attiecīgā fiziskā persona, kuras vārdā biedrs rīkojas. Ja kooperatīvajā sabiedrībā ir 2–3 biedri juridiskās personas, par PLG būtu uzskatāmas tās fiziskās personas, kuras ar attiecīgo juridisko personu starpniecību netiešas līdzdalības veidā kontrolē kooperatīvo sabiedrību.

Praksē var pastāvēt daudz un dažādi gadījumi, kā izpaužas kontrole pār kooperatīvo sabiedrību.

Piemērs. Vairāki biedri ir vienojušies par lēmumu pieņemšanas kārtību, tai skaitā, bet ne tikai:

  • vienojoties, ka kāds no biedriem vienmēr lēmumus pieņems tieši tāpat kā cits biedrs;
  • vienojoties, ka kādi no biedriem atturas no lēmumu pieņemšanas, lai ļautu citam biedram pieņemt lēmumus;
  • vienojoties, ka kāds var vienpersoniski liegt citiem pārstāvības tiesības, u. tml.

Biedrības, arodbiedrības un politiskās partijas

Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" anotācijā norādītajam gadījumā, ja biedrības biedri īsteno savas tiesības tikai kā biedrības biedri atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, šāds biedrs nav uzskatāms par PLG. Gadījums, kurā biedrības biedri neīsteno savas tiesības tikai kā biedrības biedri, varētu būt, piemēram, ja biedrības biedri darbojas cita mērķa, ne statūtos noteiktā, sasniegšanai.

"Vairāk nekā 25% nav tas pats, kas 25%."

Ņemot vērā attiecīgo juridisko personu normatīvajā regulējumā noteiktās politisko partiju un arodbiedrību definīcijas, kā arī izvirzītās prasības biedru skaitam, līdzīga situācija attiecināma arī uz šīm juridiskajām personām. Biedrību, arodbiedrību un politisko partiju gadījumā, ja to biedri īsteno savas tiesības tikai kā minēto juridisko personu biedri, PLG noskaidrot nebūs iespējams, ja vien minētās juridiskās personas faktiski – atbilstoši PLG definīcijai – nekontrolē kādas konkrētas fiziskās personas, piemēram, izpildinstitūcijas locekļi.

Piemērs. Biedrībā visi lēmumi tiek pieņemti un visi darījumi tiek veikti kādas vienas (vai vairāku) konkrētas personas interesēs un labā, nevis ņemot vērā biedrības mērķi un tajā apvienojušos biedru intereses. Šīs personas var būt gan biedrības biedri vai biedrības izpildinstitūciju locekļi (tiešā kontrole), gan arī tādas personas, kuras nav ne biedrības dibinātāji, ne biedri, ne izpildinstitūciju locekļi (netiešā kontrole).

Tāpat kontrole var tikt prezumēta, pat ja tā netiek faktiski veikta, ja, piemēram, viena persona izmanto un gūst labumu no biedrības finanšu aktīviem.

Reliģiskās organizācijas

Reliģisko organizāciju darbības būtība ir apvienoties vienas reliģiskās organizācijas vai konfesijas ietvaros, lai noteiktā apdzīvotā teritorijā veiktu reliģisko darbību. Reliģiskā darbība ir nodošanās reliģijai vai ticībai, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību. Reliģiskās darbības veikšana neparedz iespēju kādai draudzes amatpersonai būt par organizācijas īpašnieku. Vienlaikus reliģiskās organizācijas veido, pārstāv, vada un to darbību organizē fiziskās personas, bet, ņemot vērā reliģisko organizāciju būtību un mērķus, šīs fiziskās personas atbilstoši PLG definīcijai var nebūt iespējams noskaidrot.

Vienlaikus izņēmumi ir iespējami, piemēram, ja atbilstoši konstatētajai faktiskajai situācijai par PLG būtu uzskatāmi reliģisko organizāciju un to iestāžu vadības institūcijas locekļi, kuri tiesīgi pārstāvēt minētās juridiskās personas, vai cita persona gadījumā, ja konstatēts, ka šī cita fiziskā persona kontrolē reliģisko organizāciju vai tās iestādi. Iespējami gadījumi, kad reliģiskās organizācijas iestādes PLG varētu būt reliģiskās organizācijas, kura izveidojusi iestādi, vadības institūcijas locekļi, kuri ir tiesīgi pārstāvēt reliģisko organizāciju.

Arī reliģiskās organizācijas iestādes gadījumā iespējamas situācijas, kurās tās PLG noskaidrot nav iespējams, tostarp gadījumā, ja to nav iespējams noskaidrot reliģiskajai organizācijai, kura izveidoja iestādi, un nav arī citas personas, kuras interesēs darbojas reliģiskās organizācijas iestāde.

Ja SIA katram ir 25%

Attiecībā uz regulējumu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību UR Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Laima Letiņa uzsver, ka "vairāk nekā 25% nav tas pats, kas 25%. Proti, nevar būt iebildumu, ka PLG iespējams konstatēt tajos gadījumos, kuros fiziskajai personai pieder vairāk nekā 25% kapitāldaļu vai akciju, nevis precīzi 25%. Gadījumos, kuros personai pieder precīzi 25% vai mazāk, jānoskaidro faktiskā situācija – vai ir persona, kas kontrolē, vai nav iekšējās vienošanās. Ja to nevar konstatēt, var būt situācija, ka PLG nav iespējams noskaidrot".

Jāņem vērā!

UR uzsver, ka nav iespējams sniegt skaidrojumu par visām situācijām, jo katrs gadījums ir individuāls un juridiskās personas valdei jāzina (jānoskaidro), vai kādai fiziskajai personai ir reāla kontrole juridiskajā personā.

Skaidrojums tapis sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Uzņēmumu reģistru un Finanšu ministriju.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU