“Aizsardzības nozares attīstība ir ne tikai viens no mūsu valsts visaptverošas aizsardzības stūrakmeņiem, bet arī augsti prioritāra industriālā misija, kuras ietvaros cieši jāsadarbojas gan valsts, gan privātajam, gan arī akadēmiskajam sektoram. Sekojot mūsu Ziemeļvalstu kaimiņu un citu sabiedroto piemēriem, mums ir iespēja Latvijā veidot starptautiski konkurētspējīgu, inovatīvu un eksportspējīgu industriālo ekosistēmu, sniedzot tai visu nepieciešamo valsts stratēģisko atbalstu,” norāda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, akcentējot vietējo uzņēmēju lomu aizsardzības industrijas attīstībā.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra, ka militārā industrija ir prioritāte un tās lokāla attīstība ir svarīga mūsu pašu spēju stiprināšanai, piegāžu drošībai, inovācijām un tautsaimniecības attīstībai. Lai to nodrošinātu, ilgtermiņa mērķis ir panākt, ka 30 procenti mūsu aizsardzības jomai nepieciešamo iegāžu un ražošanas notiktu Latvijā, atbildot uz deputātu jautājumiem, pauda ministrs.
Atbilstoši Aizsardzības industrijas attīstības stratēģijai, 2028. gadā aizsardzības industrijai tautsaimniecībai jādod pienesums trīs procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Jau nākamgad plānots atvērt artilērijas lādiņu ražotni, savukārt līdz 2036. gadam – atklāt piecas jaunas militārās ražotnes, informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvji. Tāpat sadarbībai ar uzņēmējiem ir izveidota aizsardzības industrijas konsultatīvā padome.
Aizsardzības industrijas attīstībai būtiska ir stipra un konkurētspējīga tehnoloģiskā un industriālā bāze, tostarp iekļaušanās Eiropas Savienības un NATO piegāžu ķēdēs. Tāpat jānodrošina industrijas integrēšana NBS uzdevumu izpildē, kā arī jāstiprina inovācijas un tautsaimniecības piegāžu ķēžu noturība aizsardzības industrijas un NBS vajadzībām. Nozares attīstībai būtiska ir arīdzan starptautiskā un stratēģiskā partnerība.
Jau šobrīd ar aizsardzības nozari saistītos iepirkumos, īpaši jomās, kas saistās ar uzturēšanu, tostarp pārtikas un ekipējuma piegādi, būvniecību, dominē vietējie uzņēmumi, pauda ministrijas pārstāvji. Tuvākajā laikā ir plānoti vairāki lielo spēju iepirkumi ar nacionālās industrijas iesaisti.
Komisija pārrunāja arī dronu ražošanas kapacitātes un testēšanas, kā arī pretdronu sistēmu attīstību un ar to saistītās aktualitātes, tostarp finansējuma piesaisti. Tāpat komisija iepazinās ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra un SIA “Valsts aizsardzības korporācija” darbību saistībā ar industrijas attīstību.
