Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šī dzelzceļa nozīme sākotnēji bija cita, bet šobrīd esam pilnīgi atšķirīgos ģeopolitiskajos apstākļos un saskaramies ar plašiem drošības izaicinājumiem. Puses bija vienisprātis, ka “Rail Baltica” ir būtisks projekts ne tikai reģionālajā savienojamībā, bet arī militārajā mobilitātē. Nākotnē tas kļūs par nozīmīgu tiltu starp Baltijas valstīm, Poliju un Ukrainu. D. Mieriņa aicināja komisāru piešķirt “Rail Baltica” arī militāra projekta statusu, kā arī uzsvēra tā ekonomisko potenciālu.
A. Kubiļus kā prioritāti izcēla Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas stiprināšanu un tā dēvētās dronu sienas jeb pretdronu spēju attīstīšanu, lai aizsargātu ES ārējo robežu. Eiropas Komisijas pieejā ES austrumu robežai uzsvērta pastiprinātas aizsardzības nepieciešamība mūsu reģionā.
Pārrunājot atbalstu Ukrainai, D. Mieriņa sacīja, ka ES jāpaātrina lēmumu pieņemšanas temps un piešķirtajam finansējumam jābūt elastīgākam, lai Ukraina to var pēc iespējas ātrāk izmantot. A.Kubiļus akcentēja, ka Eiropas valstu militārais atbalsts Ukrainai kopumā sasniedzis jau 60 miljardus eiro, kā arī iesaldētie Krievijas aktīvi no Eiropas valstīm pavisam drīz nonāks Ukrainas rokās.
Kopā ar Saeimas priekšsēdētāju sarunā piedalījās arī Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
