Viņa īpaši akcentēja Eiropas standartu cilvēktiesību apdraudējumu mūsdienu realitātē.
“Mēs dzīvojam laikā, kad noteikumos balstītā starptautiskā kārtība tiek apšaubīta. Pastāvošās kārtības izaicinātāji ar Krieviju un Ķīnu priekšgalā vēlas ieviest jaunu cilvēktiesību standartu. Ķīna mērķtiecīgi un sistemātiski konstruē alternatīvu – cilvēktiesības Ķīnas gaumē,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas priekšsēdētājas biedre pauda, ka tuvākie gadi parādīs, vai izdosies saglabāt un nostiprināt līdz šim vispārpieņemtās cilvēktiesību normas. Viņa norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir bijusi stabils balsts demokrātiskai Eiropai 75 gadus un tās nozīme nav mazinājusies, jo cilvēktiesības ir Eiropas pamatvērtības un drošības pamats.
“Demokrātija ir jāsargā un jāstiprina – to cenšas drupināt. Vēlēšanu brīvība ir jāsargā un jāstiprina – to cenšas nozagt. Cilvēktiesību ietvars ir jāsargā un jāstiprina – to cenšas pārskatīt,” teica Z. Kalniņa-Lukaševica un uzsvēra tiesnešu lielo lomu – fiksēt nolēmumos cilvēktiesību saturu un nozīmi.
Saeimas priekšsēdētājas biedre savā uzrunā arī norādīja, ka cilvēktiesību jautājumi aizvien ciešāk saistās ar jaunajiem globālajiem izaicinājumiem. “Dezinformācijas izplatība, tehnoloģiju, tajā skaitā mākslīgā intelekta, straujā attīstība, hibrīddraudi, migrācijas instrumentalizācija – šie jautājumi ne tikai polarizē sabiedrību, bet arī izaicina tiesu sistēmu. Šādos brīžos tiesu sistēmai ir jāpierāda sava noturība un uzticība cilvēktiesību principiem,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Viņa norādīja, ka tie nav tikai politiski vai tehnoloģiski jautājumi, tie ir cilvēktiesību jautājumi, un šādos brīžos tiesu sistēmai ir jāpierāda sava noturība un uzticība cilvēktiesību principiem.
Konferenci Augstākā tiesa rīkoja sadarbībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu, atzīmējot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 75. gadadienu un atjaunotās kasācijas instances – Augstākās tiesas Senāta – 30. gadadienu.
