Karš bija izpostījis Latviju, daudzi iedzīvotāji bija devušies bēgļu gaitās. “Tomēr neatkarīgās Latvijas izveide cilvēkiem bija kā gaismas stars, kā cerība, lai atgrieztos mājās, būvētu savu dzīvi uz brīvības pamatiem, dzīvotu savā valodā un savā kultūrā,” Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra sarežģīto laiku Latvijas vēsturē, kurā darbojās Satversmes sapulce.
Šajās fotogrāfijās iemūžinātie mirkļi ir patiesi unikāla vēstures liecība par mūsu tautas gara spēku un apņēmību. Dokumentāli stāsti par cilvēkiem, kas ar savu prātu, gribu un ticību nākotnei lika mūsu mīļās Latvijas valsts pamatus, pauda D. Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja klātesošos aicināja turpināt darbu, ko pirms 105 gadiem sāka Satversmes sapulce, meklēt vienotību viedokļu daudzveidībā, kopt demokrātijas kultūru Latvijā un vēlēja ikvienam svinēt šo dienu ar cieņu un lepnumu.
Savukārt vēsturnieks Gatis Krūmiņš raksturoja politisko un ekonomisko situāciju Latvijā laikā, kad sanāca Satversmes sapulce, tās vēlēšanas un darba sākumu.
Izstādē aplūkojamas Satversmes sapulces sanākšanas dienā – 1920. gada 1. maijā – un neilgi pirms tam tapušas fotogrāfijas no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma, kā arī Gata Krūmiņa personīgā arhīva.
FOTO: Reinis Inkēns, Saeima.
Satversmes sapulce ir pirmais tautas ievēlētais likumdevējs Latvijā, un uz savu pirmo sēdi tā sanāca 1920. gada 1. maijā. Satversmes sapulces galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumu jeb Satversmi. Satversmes sapulce darbojās līdz 1922. gada 7. novembrim, kad uz pirmo sēdi sanāca 1. Saeima.
Pilnvaru laikā Satversmes sapulce izstrādāja gan Satversmi, gan turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu, tostarp pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsti, kas noteica, ka Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu un Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kā arī iesāka agrāro reformu.
