Tas ir paredzēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā jaunajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas ekonomisko attīstību”, kas otrdien, 22. aprīlī, tika atbalstīts valdībā.
1,5 mljrd. eiro paredzēts ieguldīt kredītu un privāto investīciju veidā, vienu mljrd. eiro – caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piesaistītajiem investīciju projektiem, 0,8 mljrd. eiro – kā ES fondu investīcijas un privāto līdzfinansējumu uzņēmumu attīstībai, 0,2 mljrd. eiro – kā ES fondu investīcijas un privāto līdzfinansējumu īres mājokļiem un ēku siltināšanai, bet vēl 0,2 mljrd. eiro – kā ieguldījumus aizsardzības industrijā.
“Lai īstenotu valdības ekonomiskos mērķus, tiek būtiski uzlabota finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi piesaistītas investīcijas tautsaimniecībai. Galvenie elementi izvirzīto mērķu sasniegšanai ir Latvijas drošības stiprināšana, zaļās industrijas attīstība, reģionālā specializācija un Rīgas potenciāla attīstība. Tāpat jāfokusējas uz birokrātijas mazināšanu, uzņēmumu produktivitātes un eksportspējas celšanu, reformām cilvēkkapitāla attīstībā, inovāciju, jaunāko tehnoloģiju, digitalizācijas un mākslīgā intelekta ieviešanu, kā arī modernas infrastruktūras nodrošināšanu,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Aizsardzības industrijā jāpalielina militārās ražošanas kapacitāte, panākot investīciju apjomu pieaugumu un jaunu pētniecības un attīstības projektu īstenošanu. Zaļās industrijas jomā būtiska ir Latvijas virzība uz stabilas elektroenerģijas eksportētāja valsts statusu, nodrošinot Latvijas ražotājiem un eksportētājiem zemāko elektrības cenu reģionā. Valsts konkurētspējas sekmēšanai jāvirzās uz reģionu specializāciju un reģionālo centru savienojamību.
Lai attīstītu vairāk globāli konkurētspējīgu uzņēmumu, jāveido speciāla regulatīvā vide mākslīgā intelekta pilotprojektiem un jāstimulē risinājumu plašāka izmantošana publiskajā sektorā. Godīgas konkurences nodrošināšanai un dzīves dārdzības mazināšanai būtisks uzsvars jāliek uz līdzvērtīgu tirgus apstākļu veidošanu visiem tirgus dalībniekiem. Savukārt modernas infrastruktūras attīstībai un mājokļu pieejamības veicināšanai plānots mazināt birokrātiskos šķēršļus nekustamo īpašumu attīstībai, sekmēt ēku fonda atjaunošanu un atbilstību klimata neitralitātei. Tāpat paredzēts palielināt zemas īres mājokļu pieejamību tirgū un nodrošināt transporta infrastruktūras attīstību iedzīvotāju mobilitātei.
Šogad un nākamgad izaugsmi veicinās globālās ekonomiskās vides uzlabošanās, ES fondu investīciju pieaugums, kā arī veiktās reformas konkurētspējas stiprināšanā. Tālākā Latvijas ekonomikas attīstība vidējā termiņā ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas.
2024. gadā Izaugsmes stratēģijā tika definēts mērķis līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku. EM prognozē, ka jau nākamajos divos gados, neskatoties uz nelabvēlīgo ģeopolitisko situāciju, ekonomika pieaugs vismaz par 2–3%, bet turpmāk, ekonomiskajām reformām “nesot augļus”, izaugsmes tempi sasniegs 4–5% gadā, tādējādi sasniedzot plānoto ekonomikas pieauguma līmeni.
Informatīvais ziņojums ir diskusijas dokuments, kura mērķis ir apspriest alternatīvas un izvēlēties optimālākos risinājumus izaugsmes sasniegšanai. Tas ir turpinājums Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa sēdē pieņemtajam informatīvajam ziņojumam par Latvijas ekonomikas attīstību. Ziņojumā ir raksturota makroekonomiskā situācija valstī, virzība uz izaugsmes mērķiem un rīcība prioritārajos ekonomikas politikas virzienos.
Par ziņojumā iezīmētajiem politikas virzieniem maija sākumā plānotas Saeimas debates.
