Konkurētspējas un tematiskās izaugsmes komiteja konceptuāli atbalstīja izstrādāto EM priekšlikumu, diskusijā uzverot, ka tas ir pietiekami ambiciozs, lai sniegtu ievērojamu pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsmei un ir nepieciešams aktīvi strādāt pie ziņojumā ietverto uzdevumu izpildes. Tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija priekšlikumus nodos starpinstitūciju saskaņošanai.
“Lai sekmētu strauju Latvijas ekonomikas attīstību un konkurētspēju ar kaimiņvalstīm, ir jāizvirza konkrēti un ambiciozi uzdevumi kapitāla tirgus sakārtošanai, finansējuma pieejamībai un investīciju piesaistei. Aktivitātes, kas konkurētspējas priekšrocības balsta uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas sniegs būtisku atdevi Latvijas ekonomikas izaugsmei un labklājībai,“ uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ziņojumā iekļauti 17 uzdevumi investīciju piesaistes un finansējuma pieejamības sekmēšanai, līdz 2029. gadam tuvinot kapitāla piesaistes līmeni Latvijā mūsu kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas – sasniegtajiem rādītājiem.
Uzdevumu mērķis:
- palielināt Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14% līdz 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb par 4,2 mljrd. EUR (2024. gadā - 5,6 mljrd. EUR);
- palielināt uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 mljrd. EUR jeb par 9,5 mljrd. EUR (2024. gadā – 22,5 mljrd. EUR).
Lai sasniegtu šos mērķus, paredzēti uzdevumi, kā izveidot un aktualizēt Latvijas ekonomisko profilu, kā arī investīciju portfeļa piedāvājumu, veicināt publiskās un privātās partnerības projektus, sagatavot piedāvājumu Latvijas valsts kapitālsabiedrību fonda izveidei, lai piesaistītu jaunus ārvalstu finanšu dalībniekus.
Tāpat paredzēts īstenot investīciju programmu 150 milj. EUR apmērā ik gadu, veicināt regulatīvās vides jeb smilškastes pieeju inovāciju attīstībai un jaunu tirgus spēlētāju piesaistei, kā arī paātrināt uzturēšanās atļauju ieguvi investoriem no ārpolitiski pieņemamām valstīm.
Plānots arī paplašināt atbalstu uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai, t.sk., strauji augošajos uzņēmumos, ieviest atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un tehnoloģiju pārnesei, izveidot ALTUM pašu kapitāla fondu un stimulēt pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, kā arī izstrādāt atbalsta instrumentu Latvijas MVU.
Vienlaikus paredzēts izvērtēt kredītiestāžu iemeslus augstām nodrošinājuma prasībām biznesa projektu finansēšanai un sagatavot priekšlikumus uzlabojumiem, izveidot garantijas mehānismu uzņēmumu obligācijām, izvērtēt iespēju ieviest Latvijā eksporta kredītu apdrošināšanas modeli vai līdzīgu instrumentu, veikt izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu un pilnveidot biznesa atbalsta portālu business.gov.lv.
Informatīvais ziņojums izstrādāts sadarbībā ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, vienlaikus konsultējoties ar banku pārstāvjiem, nozaru asociācijām, ministrijām un citām institūcijām.
