Termins “ārstniecība” ir definēts Ārstniecības likuma 1. pantā: profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe. 

Darba likumdošanas normatīvajos aktos saistībā ar ārstniecības jautājumiem noteikts, ka darba devējs:  

1. atbilstoši darba vides riska novērtējumā noteiktajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem  izdod rīkojumu par darbinieka nosūtīšanu uz veselības pārbaudi ārstniecības iestādē (obligātā veselības pārbaude, izsniedz norīkojumu un apmaksā laiku, kas pavadīts, veicot šo pārbaudi);
2. pēc darbinieka veselības pārbaudes kartē ārsta sniegtajiem norādījumiem veic atbilstošas darbības darba vides uzlabošanai; 
3. apmaksā laiku, ko darbinieks pavadījis ārstniecības iestādē, nododot asinis vai asins komponentus, ja darbinieks par to ir iepriekš paziņojis, un piešķir atpūtas dienu par donora pienākumu izpildi.