“Jaunās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, sociālās platformas un citi šī gadsimta jauninājumi ir ieviesuši korekcijas gan cilvēku dzīvēs, uztverē un ieradumos, gan valstu iekšējā un ārējā politikā, tostarp ietekmē cits citu. Tādēļ demokrātijai ir jāiet līdzi laikmetam un, nezaudējot pamatvērtības, jāpielāgojas jaunajai situācijai. Demokrātija ir tik stipra, cik stipra ir sabiedrība,” akcentēja Z. Kalniņa-Lukašvica.
Ģenerālsekretārs interesējās par Z. Kalniņas-Lukaševicas sagatavoto ziņojumu “Ārvalstu iejaukšanās – drauds demokrātiskajai drošībai Eiropā”, uzsverot, ka šis jautājums šodien ir ļoti būtisks. Arī ģenerālsekretāra birojs attīsta konceptu “Jauna demokrātijas pakta veidošana” (Building a new democratic pact), un cer, ka izveidosies cieša un koordinēta sadarbība ar Asamblejas deputātiem.
Latvijas delegācijas vadītāja akcentēja vairākus jautājumus, kas šobrīd ir būtiski Latvijas ārpolitikas un drošības kontekstā, īpaši uzmanību pievēršot Krievijas izvērstajam karam Ukrainā un tās pastrādātajiem kara noziegumiem. A. Bersē uzsvēra Eiropas Padomes lomu starptautisko tiesību nodrošināšanā – Eiropas Padome ir vienīgā organizācija, kas konkrēti strādā pie atbildības nodrošināšanas Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu kontekstā.
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs apsveica Latviju ar 30. gadadienu kopš pievienošanās Eiropas Padomei, augsti novērtējot Latvijas ieguldījumu organizācijas darbībā un nepagurstošo apņēmību stiprināt cilvēktiesības un demokrātijas principus.
Tāpat tikšanās laikā amatpersonas apsprieda arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas darba kārtību, tostarp Z. Kalniņas-Lukaševicas vadītās Monitoringa komitejas aktuālākos jautājumus – situāciju Gruzijā un Moldovā. Sarunas laikā amatpersonas arī pārrunāja Latvijai īpaši nozīmīgu jautājumu – situāciju ar Krievijas pilsoņu nodarbinātību Eiropas Padomē.
