Z. Kalniņa-Lukaševica diskusijā “Gatavojoties Krievijas–Ķīnas dubultajai eskalācijai” uzsvēra Krievijas kara pret Ukrainu tiešo ietekmi uz Ķīnas lēmumiem attiecībā uz Taivānu.
“Ķīna ļoti rūpīgi vēro, kā pasaule reaģē uz Krievijas agresiju. Ja tā redzēs, ka militāra iejaukšanās izraisa nopietnas politiskas, militāras un ekonomiskas sekas, tā no šāda soļa atturēsies,” pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Diskusijas laikā Z. Kalniņa-Lukaševica aicināja starptautisko sabiedrību un valstu līderus maksimāli palielināt spiedienu uz Krieviju, tostarp atbalstīt iesaldēto Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainai, kā arī atteikties no Krievijas sašķidrinātās gāzes iegādes. Tāpat viņa aicināja nodrošināt Ukrainai maksimālu militāro atbalstu.
“Krievijas karš Ukrainā jau pirms laba laika ir transformējies par Krievijas un tās atbalstītāju karu pret demokrātijām,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa arī akcentēja, ka Krievija nevarētu turpināt šāda mēroga agresiju pret Ukrainu bez Ķīnas sniegtā atbalsta.
Diskusijā, kuru vadīja Eiropas Vērtību centra drošības politikai direktors Jakubs Janda (Jakub Janda), līdz ar Z. Kalniņu-Lukaševicu piedalījās ASV Džeimstaunas fonda (Jamestown Foundation) prezidents Pīters Matis (Peter Mattis), Čehijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Karels Rehka (Karel Řehka), politikas komentētājs-žurnālists Konstantīns fon Eggerts (Konstantin von Eggert) un Latvijas Eiroparlamenta deputāts Reinis Pozņaks.
Starptautisko drošības konferenci “Stājoties pretī izaicinājumiem: Demokrātijas noturība darbībā” organizēja “Forum 2000” – organizācija, kuru 1996. gadā kā kopīgu iniciatīvu dibināja bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels (Václav Havel), Japānas filantrops Johejs Sasakava (Yohei Sasakawa) un Nobela miera prēmijas laureāts Elijs Vīzels (Elie Wiesel), un kura ir viena no nozīmīgākajām starptautiskajām platformām demokrātijas, cilvēktiesību un drošības jautājumu apspriešanai. Šī gada konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta demokrātiju noturībai laikā, kad pasaulē pieaug autoritārisms un militāra spriedze.
