“Tā ir noteikumos balstīta starptautiskā kārtība, kas ir kritiski svarīga gan Latvijas un mūsu reģiona drošībai, gan taisnīga un ilgstoša miera nodrošināšanai Ukrainā,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs, norādot, ka praktiski tas nozīmē konsekventu atbalstu Ukrainai un Krievijas nesodāmības nepieļaušanu.
E. Cepurītis atgādināja, ka šā Saeimas sasaukuma laikā Latvijas ārpolitiskā pozīcija ir bijusi skaidra un nemainīga – visaptverošs atbalsts Ukrainai, Eiropas Savienības sankciju pastiprināšana pret Krieviju un prasība saukt agresoru pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem.
Vienlaikus Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs izcēla vairākus nozīmīgus Eiropas līmenī panāktus lēmumus. To vidū ir mehānisms Ukrainas atbalstam, kas saistīts ar Krievijas iesaldētajiem aktīviem, izmaiņas Eiropas Savienības budžeta deficīta nosacījumos, lai valstis varētu palielināt aizsardzības izdevumus, kā arī lēmums par Īpaša tribunāla izveidi Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai.
Runājot par Eiropas Savienības lomu, E. Cepurītis uzsvēra, ka Eiropa ir unikāls sadarbības modelis, kas ļauj suverēnām valstīm kopīgi aizstāvēt savas intereses, drošību un vērtības. “Eiropas stingrā nostāja nenoteiktības vietā ir ienesusi skaidrību jautājumos, kuros var un kuros nevar būt vienošanās ar Amerikas Savienotajām Valstīm,” atzīmēja E. Cepurītis, uzsverot, ka skaidrība pati par sevi ir būtisks ieguldījums attiecību stiprināšanā.
Uz šāda stabila pamata iespējams turpināt risināt mūsdienu drošības krīzes, veidojot kopīgas Eiropas un ASV prioritātes, īpaši attiecībā uz Krievijas radītajiem draudiem. Šī sadarbība ir būtiska gan transatlantiskajās attiecībās, gan NATO ietvaros.
Īpašu uzmanību komisijas priekšsēdētājs pievērsa arī hibrīddraudiem un informācijas telpas aizsardzībai. “Krievija arvien fokusētāk izmanto dezinformāciju un propagandu apvienojumā ar citām hibrīdajām metodēm, lai īstenotu ietekmes operācijas un grautu demokrātiskos procesus,” atgādināja E. Cepurītis. Viņš norādīja, ka Krieviju pamatoti biedē nākotne, kurā Eiropas valstu pilnā jauda un potenciāls – militārais, ekonomiskais un politiskais – tiek realizēts un vērsts pret tās impērisko domāšanu, tostarp veidojot kopēju nostāju pret Krievijas radītajiem draudiem un Ķīnas ietekmi.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka demokrātijas noturībai ir svarīgi ne tikai atspēkot dezinformāciju, bet arī nodrošināt kvalitatīvu informācijas vidi, kas ļauj sabiedrībai izdarīt brīvas un informētas izvēles. Runājot par ārpolitikas veidošanu, E. Cepurītis aicināja atbalstīt iniciatīvas, kas stiprina demokrātiju, tostarp Eiropas Padomes iniciatīvu par jauno demokrātijas paktu Eiropai.
Noslēgumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka spēcīgu demokrātiju veido visa sabiedrība un Latvijai kopā ar Eiropas partneriem jābūt gatavai aizstāvēt demokrātiju, brīvību un drošību arī nākotnē.
