“Latviju un Zviedriju vieno izcilas divpusējās attiecības un teicama sadarbība parlamentārā līmenī, tostarp NB8 formātā, kas arvien padziļinās un attīstās, ņemot vērā kopīgos izaicinājumus,” Zviedrijas vēstniekam, kurš parlamentā bija ieradies iepazīšanās vizītē, pauda D. Mieriņa.
Sarunā Saeimas priekšsēdētāja un Zviedrijas vēstnieks akcentēja – drošība ir galvenā prioritāte. D. Mieriņa novērtēja Zviedrijas pieredzi militārajā jomā un izcēla tās pievienošanos NATO. Puses bija vienisprātis, ka tas ir nozīmīgs solis ne vien alianses un reģiona drošībā, bet arī divpusējo attiecību stiprināšanā. Vēstnieks novērtēja Zviedrijas karavīru gūto pieredzi NATO daudznacionālajā brigādē Ādažos.
FOTO: Reinis Inkēns, Saeima.
Sarunā ar jauno Apvienotās Karalistes vēstnieci Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas un Lielbritānijas lieliskās divpusējās attiecības, īpaši izceļot deputātu sadarbības grupu potenciālu pieredzes apmaiņas un parlamentārās sadarbības stiprināšanā.
Pārrunājot ģeopolitisko situāciju, Krievijas ierobežošanas politiku un palīdzību Ukrainai, Daiga Mieriņa pateicās Lielbritānijai par tās aktīvo atbalstu sankciju politikas stiprināšanai, neskatoties uz to, ka valsts vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja Lielbritānijas ieguldījumu Baltijas valstu, tostarp Latvijas, drošības stiprināšanā, īpaši izceļot Dronu koalīciju, kuru mūsu valstis kopš pērnā gada vada kopā.
“Mēs apzināmies, ka robežojamies ar agresorvalstīm, un mums pašiem ir jādara vairāk, lai stiprinātu savu un NATO kopīgo austrumu robežu,” akcentēja D. Mieriņa.
FOTO: Reinis Inkēns, Saeima.
Parlamentā atvadu vizītē uzņemot Lietuvas vēstnieku V. Lastausku, D. Mieriņa pateicās par viņa personīgo ieguldījumu abu valstu attiecību stiprināšanā. “Esam kā ģimene – brāļu tauta un labi kaimiņi. Mēs skatāmies vienā virzienā,” uzsvēra D. Mieriņa, norādot, ka mazām valstīm ir īpaši svarīgi stiprināt savu identitāti arī caur valodu. Viņa aicināja pierobežas skolās mācīties lietuviešu un latviešu valodu kā otro svešvalodu. Tāpat puses pārrunāja arī Lietuvas iekšpolitikas aktualitātes un valdības maiņu.
Spriežot par infrastruktūras projekta “Rail Baltica” attīstību, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja nepieciešamību piešķirt tam militārās mobilitātes statusu. Tas būtu svarīgi ne vien Baltijas valstīm, bet arī Ukrainai, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu. Puses bija vienisprātis par Eiropas atbalsta nozīmi projekta īstenošanā.
FOTO: Reinis Inkēns, Saeima.
