DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. aprīlī, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde viesojas Latvijas Universitātē

FOTO: Toms Grīnbergs, LU Komunikacijas departaments.

Piektdien, 4. aprīlī, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā viesojās izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. LU vadība - rektors prof. Gundars Bērziņš, studiju prorektore Kristīne Strada-Rozenberga un zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs ministri iepazīstināja ar paveikto pedagogu sagatavošanā un skolotāju izglītības attīstībā, kā arī pārrunāja aktuālos jautājums augstākajā izglītībā un zinātnē.

Izglītības uz zinātnes ministre Dace Melbārde: “Latvijas Universitāte kā viena no vadošajām augstākās izglītības un zinātnes iestādēm valstī apliecina savu spēju īstenot inovatīvus risinājumus un aktīvi iesaistīties aktuālo sabiedrības izaicinājumu risināšanā. Īpaši nozīmīgs ir LU ieguldījums pedagogu sagatavošanā un profesionālajā pilnveidē – tieši šeit veidojas pamats kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos. Spēcīga, motivēta pedagogu kopiena ir mūsu izglītības sistēmas mugurkauls, un LU darbs šajā jomā ir stratēģiski būtisks. Tāpat nozīmīga ir LU virzība uz mūsdienīgu, starptautiski konkurētspējīgu studiju vidi, tostarp ar mākslīgā intelekta integrāciju izglītībā un pētniecībā.”

“Vizīte bija lieliska iespēja parādīt mūsu paveikto un turpmākās attīstības ieceres, tostarp mākslīgā intelekta integrāciju izglītībā un zinātnē. Latvijas Universitātei kā vadošajai augstākās izglītības un pētniecības iestādei Latvijā ir būtiski uzņemties līderību, sabiedrībai un valstij piedāvājot inovatīvas pieejas globālu izaicinājumu risināšanā. LU mērķtiecīgi investē pedagogu sagatavošanā, studiju programmu modernizācijā un internacionalizācijā, kā arī pētniecībā un sadarbībā ar industriju, lai nodrošinātu augstākās izglītības un zinātnes ilgtspējīgu attīstību. Īpaši nozīmīga ir mūsu sadarbība ar skolām un skolotājiem, jo kvalitatīva izglītība sākas ar spēcīgu pedagogu kopienu,” sacīja LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

LU turpina nostiprināt vadošo lomu izglītības un zinātnes attīstībā, īstenojot būtiskus uzlabojumus studiju programmās un pētniecībā, kas ļāvis būtiski kāpināt gan studējošo skaitu, tai skaitā pedagoģijā, gan zinātnei piesaistīto finansējumu.

Universitātē norit darbs pie pamata un papildu (major  and minor) studiju ieviešanas, dodot iespēju studentiem iegūt uzreiz divas specialitātes. Notiek darbs arī pie pedagoģijas studiju programmu attīstības un jaunu studiju programmu izstrādes, kā arī aktīva sadarbība ar skolām un skolotāju profesionālās pilnveides iespēju paplašināšana. LU vadošie eksperti izstrādā arī vairākus metodiskos materiālus skolotājiem. Lai celtu pedagogu profesijas prestižu, aizvadītajā gadā tika iedibināta “Latvijas Gada skolotājs” balva, ko šoruden LU plānots pasniegt jau otro reizi.

LU turpina stiprināt zinātniski pētniecisko darbību, atbalstot skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādi un rīkojot mācību priekšmetu olimpiādes. Vienlaikus universitāte virza mākslīgā intelekta integrāciju pētniecībā un izglītībā, sadarbojoties ar starptautiskiem partneriem, tostarp KhanAcademy, un attīstot Fizika II digitālos rīkus.

Vizītes laikā D. Melbārde apmeklēja LU Dabas mājas pētniecības laboratorijas, kur viņai tika prezentēti universitātes sasniegumi zinātnē un pētniecībā. Īpaša uzmanība tika pievērsta antibakteriālo pārsēju un materiālu radionuklīdu adsorbcijai un brūču aizsardzībai radiācijas iedarbības gadījumā, kas tiek izstrādāti LU pētniecības ietvaros. Tāpat ministrei tika prezentēti aktuālie sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas pētījumi, kas veltīti iedzīvotāju sociāli telpiskai diferenciācijai Latvijā un Rīgā.

Papildus tam vizītes programmā bija iekļauta LU gida vadīta ekskursija "Ēnu dienas" dalībniekiem – skolēniem, kuri iepazina LU Dabas un Zinātņu māju infrastruktūru un zinātniskos procesus.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI