DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes

Latvijas zinātnē top Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts

FOTO: Freepik.

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par valsts zinātnisko institūtu – Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra – apvienošanu, uz kuru bāzes tiks izveidots jauns valsts zinātniskais institūts, proti, atvasināta publiska persona “Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts”.

Jaunā institūta izveides mērķis ir stiprināt Latvijas zinātnisko izcilību un starptautisko konkurētspēju dzīvības zinātņu jomā, veicināt resursu efektīvāku izmantošanu, zināšanu pārnesi industrijā, kā arī nodrošināt vienotu attīstības virzienu Latvijas biomedicīnas un organiskās sintēzes pētniecībā.

“Abas institūcijas ir sevi apliecinājušas ar spēcīgiem sasniegumiem biofarmācijā, jaunu zāļu vielu izpētē, biotehnoloģijās un fundamentālajos pētījumos. 2026. gada vidū šie abi institūti apvienosies, lai stiprinātu savu lomu Latvijas un starptautiskajā zinātnes telpā, veidojot jaudīgu centru, kas spēj radīt risinājumus sabiedrībai un tautsaimniecībai, labāk izmantot mūsu zinātnieku talantu, veicināt sadarbību ar industriju un universitātēm,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.

Apvienošanās rezultātā top spēcīgs nacionālas nozīmes pētniecības centrs

Izveidojot Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu uz Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra bāzes, tiks īstenota multidisciplināra zinātniskā darbība dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu jomās.

Abi institūti ir atzīti par Latvijas un Baltijas reģiona līderiem – Latvijas Organiskās sintēzes institūts 2019. gada starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā saņēma augstāko vērtējumu “5”, savukārt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs – vērtējumu “4”, kas apliecina to augsto pētniecības kvalitāti un starptautisko atpazīstamību.

Jaunais institūts apvienos minēto divu institūtu zinātnisko potenciālu, veidojot vienotu  Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu biomedicīnā un organiskajā sintēzē, kas spēs konkurēt Eiropas Pētniecības telpā un darbosies kā stratēģisks partneris Latvijas un starptautiskajai industrijai.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts direktore Dace Kārkle komentē: “Apvienojoties mēs kļūstam par lielāku zinātnieku kopienu – vairāk nekā 400 pētniekiem. Tas ļaus Latvijai darboties mērķtiecīgāk, efektīvāk izmantot resursus un kopīgi startēt starptautiskos projektos. Spēcīgāks institūts ir arī pievilcīgāks ārvalstu partneriem un pētniekiem.”

Apvienošanās sniegs būtiskus ieguvumus Latvijas zinātnei un tautsaimniecībai

Apvienošanos īsteno Atveseļošanas fonda ietvaros, izmantojot līdz 10,87 miljonu eiro lielu finansējumu – tostarp 9,98 miljonus eiro no Atveseļošanas fonda un 0,89 miljonus eiro valsts līdzfinansējuma.

Apvienošanās nodrošinās spēcīga un konkurētspējīga dzīvības zinātņu institūta, kas sekmēs Latvijas ekonomikas transformāciju un inovāciju kapacitāti, izveidi. Palielinās pētniecības kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot kopīgu infrastruktūras un cilvēkresursu izmantošanu, kā arī veicinās sadarbību ar industriju, īpaši farmācijas un biotehnoloģiju nozarēs, kur apvienojamie institūti jau šobrīd nodrošina aptuveni 36% no visu Latvijas zinātnisko organizāciju privātajiem ieņēmumiem.

Plānots, ka Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts kļūs par lielāko un starptautiski redzamāko zinātnisko institūtu dzīvības zinātņu jomā Latvijā, nodarbinot aptuveni 300 akadēmiskā personāla pārstāvjus, īstenojot vairāk nekā 160 zinātnisko publikāciju gadā un nodrošinot 60% no tām starptautiski augstākā līmeņa zinātniskajos izdevumos (Q1 līmeņa publikācijas), kas ir viens no būtiskākajiem zinātniskās izcilības rādītājiem.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš papildina: “Apvienojot kapacitāti un zināšanas, veidojas iespēja īstenot inovatīvus pētījumus, kas veicina progresu gan zāļvielu izstrādē, gan personalizētajā medicīnā. Šī sinerģija stiprinās Latvijas pozīcijas Eiropas pētniecības telpā.”

Jaunā institūta darbība balstīsies uz esošo zinātnisko virzienu sinerģiju

Apvienošanās notiks, saglabājot un pilnveidojot abu institūtu attīstības stratēģijās noteiktos pētniecības virzienus: sabiedrības veselības izaicinājumu risināšanā un ilgtspējīgas ķīmijas attīstībā, kā arī molekulārajā medicīnā, biotehnoloģijās un strukturālajā bioloģijā. Šo virzienu apvienošana veicinās jaunu tehnoloģiju radīšanu, jaunu ārstniecības risinājumu izstrādi un pētniecības rezultātu komercializāciju.

IZM mēneša laikā izveidos reorganizācijas komisiju, kas sagatavos visus ar apvienošanu saistītos tiesību aktus. Jaunā institūta izveide plānota līdz 2026. gada 31. maijam.

Lēmumprojekts “Par atvasinātu publisku personu – valsts zinātniskā institūta “Latvijas Organiskās sintēzes institūts” un valsts zinātniskā institūta “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” – apvienošanu un atvasinātas publiskas personas – valsts zinātniskā institūta “Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts” – izveidi” (25-TA-670) pieejams tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI