DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes

Sveic izcilākos RTU zinātniekus un mācībspēkus

FOTO: Vitālijs Vinogradovs.

Svinot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 163. dzimšanas dienu, pasniegtas balvas Gada zinātniekam un jaunajiem zinātniekiem, novērtējot viņu veikumu nākotnes sakaru tehnoloģiju un inovatīvu biomateriālu jomā. Īpaši izcelti izcilo ķīmiķu sasniegumi, viņiem piešķirot Paula Valdena piemiņas medaļas. Apbalvojumus saņēma arī sekmīgākās zinātniskās publikācijas autori, mācībspēki un akadēmiskās vides izcilības veicinātāji.

Apbalvojumu “Gada zinātnieks 2025” saņēma RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta tenūrprofesors Xiaodan Pang. Viņa pētnieciskā darbība vērsta uz brīvtelpas optiskajiem sakariem, īsa attāluma optiskajiem starpsavienojumiem, fotoniski asistētām terahercu sakaru tehnoloģijām un mašīnmācīšanās lietojumiem optiskajos tīklos. Viņa darbs būtiski veicinājis nākamās paaudzes bezvadu un optisko šķiedru sakaru sistēmu attīstību. Tenūrprofesora zinātnisko potenciālu un spēju radīt jaunus pētniecības virzienus apliecina ne vien dažādi starptautiski apbalvojumi, bet arī divi pasaules rekordi, kas sasniegti un prezentēti vadošajās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un prestižos žurnālos, tostarp “Nature Communications”.

Savukārt apbalvojumu “Gada jaunais zinātnieks 2025” saņem viņa kolēģis, Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta vadošais pētnieks Jānis Braunfelds. Viņš ir pirmais RTU industriālais doktors, kurš savu promocijas darbu izstrādāja sadarbībā ar uzņēmumu “Latvijas Mobilais telefons”, attīstot daudzfunkcionālu šķiedru optisko sensoru sistēmu dažādu konstrukciju, piemēram, ceļa seguma, betona, kompozītmateriālu attālai uzraudzībai. J. Braunfelds RTU vada Šķiedru optisko sensoru pētniecības grupu, kas universitātē attīsta jaunu pētniecības virzienu – šķiedru optisko izklaides sensoru tehnoloģijas izpēti un lietojumu telekomunikācijās, materiālzinātnēs, būvniecībā u. c. nozarēs.

Tikmēr RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Biomateriālu un bioinženierijas institūta pētniece Karina Egle, kura savus pētījumus veic Baltijas Biomateriālu ekselences centrā (BBCE), saņēma apbalvojumu “Gada jaunā zinātniece 2025”. Viņa šobrīd pēcdoktorantūras pētījumā izstrādā in vitro modeli, kas ļaus padziļināti un uzticamāk novērtēt šūnu atbildes reakciju uz kaula aizvietotājmateriāliem, veicinot jaunu biomateriālu attīstību un to efektīvāku lietojumu klīnikā.

FOTO: Vitālijs Vinogradovs.

Novērtē zinātniskās publikācijas

Lai sekmētu RTU zinātnisko attīstību un palielinātu publikāciju citējumu skaitu, kas ir būtiski, virzoties uz RTU stratēģisko mērķi – iekļūt pasaules universitāšu TOP 500, otro reizi tiek pasniegts arī īpašs apbalvojums “RTU Gada zinātniskais raksts”. To par publikāciju “The Oil Spray Cooling System of Automative Traction Motors: The State of the Art” autoru kolektīva vārdā saņem Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta profesors Andrejs Podgornovs. Sadarbībā ar Igaunijas, Somijas un Portugāles pētniekiem īstenots visaptverošs pētījums par eļļas izsmidzināšanas dzesēšanas metodi elektromotoriem, ko izmantot elektromobiļu vilces piedziņas sistēmās. Rakstā sniegtas vadlīnijas par smidzināšanas sprauslu un dzesēšanas šķidrumu izvēli, to veiktspējas, smidzināšanas īpašību un siltuma pārneses koeficienta novērtēšanu.

FOTO: Vitālijs Vinogradovs.

Pasniedz Paula Valdena piemiņas medaļas

Šogad RTU Starptautiskajā zinātniskajā konferencē pasniegtas arī izcilā ķīmiķa Paula Valdena piemiņas medaļas. Tās saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors Andris Šutka un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Uģis Cābulis. Binghemtonas universitātes profesoram Ērikam Rozneram balva jau pasniegta 25. septembrī.

A. Šutkam piemiņas medaļa ir piešķirta par izciliem sasniegumiem un līderību modernajā materiālzinātnē. Profesora zinātniskā darbība aptver elektromehāniski aktīvus materiālus, metālu oksīdu sensorus, gudro logu materiālus, ūdens elektrolīzi un antimikrobiālos materiālus, radot augstas ietekmes rezultātus. Paralēli fundamentālajiem pētījumiem materiālzinātnes jomā A. Šutka ir devis būtisku praktisku ieguldījumu zaļā ūdeņraža ražošanā, izstrādājot inovatīvas bezmembrānu elektrolīzes metodes, kas uzlabo drošību, vienkāršo procesus un optimizē atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

FOTO: Vitālijs Vinogradovs.

Ar medaļu tiek novērtēts arī U. Cābuļa izcilais ieguldījums polimēru materiālu un kosmosa tehnoloģiju attīstībā. Viņa darbības jomas aptver dažādus poliuretāna ķīmijas un tehnoloģijas aspektus, taču sirdsdarbs ir kriogēnā izolācija un sadarbība ar kosmosa industriju. Viņa vadībā izstrādātais izolācijas materiāls tika lietots Eiropas nesējraķetes “Ariane-6” konstrukcijā, par ko ir saņemta gan starptautiska, gan nacionāla atzinība.

FOTO: Vitālijs Vinogradovs.

Apbalvo labākos mācībspēkus

Savukārt mācībspēkiem, kuri parādījuši izcilu sniegumu pedagoģiskajā darbā, RTU jubilejā tradicionāli pasniedz Akadēmiskās izcilības balvu. Šogad kategorijā labākais mācībspēks to saņem Inženierekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas un uzņēmējdarbības institūta profesore Karine Oganisjana, bet par labāko jauno mācībspēku atzīts J. Braunfelds. Par akadēmiskās vides izcilības veicināšanu balvu saņem Būvniecības un mašīnzinību fakultātes prodekāne Marina Čerpinska.

FOTO: Vitālijs Vinogradovs.

Akadēmiskās izcilības balva tiek organizēta sadarbībā ar RTU Attīstības fondu, pateicoties SIA “Industry Service Partner” atbalstam. 

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI