LV PEAK pētnieki Ekonomikas un Finanšu ministrijas uzdevumā veikuši pētījumu “Produktivitātes kāpināšana un ekonomikas transformācija”, padziļināti analizējot uzņēmumu produktivitāti un piedāvājot priekšlikumus valsts atbalsta programmu kritēriju pilnveidei ekonomikas transformācijas kontekstā.
Pētnieki ar pētījuma rezultātiem, galvenajiem secinājumiem un atziņām ar sabiedrību dalīsies seminārā “Ceļš uz produktīvāku ekonomiku: Politikas ietvars un rīcības virzieni”, kas notiks 2026. gada 29. aprīlī plkst. 10.00–13.00 LU Sapere Aude auditorijā, Kalpaka bulv. 4, Rīgā.
“Iespēju laiks ir īss. Latvijai ir jārīkojas nekavējoties un izlēmīgi, lai izvairītos no stagnācijas un nodrošinātu ilgtermiņa produktivitātes pieaugumu,” uzsver pētnieku komandas vadītāja LV PEAK direktore prof. Inna Šteinbuka. “Koncentrējoties uz elastīgu pārvaldību, ieguldījumiem cilvēkkapitālā un inovācijās, mērķtiecīgi atbalstot perspektīvus uzņēmumus, Latvija var nodrošināt savu pozīciju kā augstas pievienotās vērtības un uz zināšanām balstīta ekonomika. Protams, lai to īstenotu, būs nepieciešami drosmīgi politiski lēmumi un valsts koncentrēšanās uz inovācijām, izglītību un konkurētspēju.”
Zinātnieki pētījumā secina, ka Latvijai ir potenciāls kļūt pat par reģionālo līderi, ja pilnībā izmantosim uz noturību balstītu pieeju produktivitātes izaugsmei.
Produktivitātes pieaugums ir galvenais ilgtermiņa dzīves līmeņa celšanās virzītājs un pamats Latvijas konkurētspējai globālajā ekonomikā. Tas viennozīmīgi ir kritisks faktors, lai kompensētu demogrāfiskos izaicinājumus – sarūkošu darbspējīgo iedzīvotāju skaitu un novecojošu sabiedrību. Lai arī produktivitātes pieauguma tempi Latvijā ir straujāki nekā vidēji ES, produktivitātes plaisa joprojām saglabājas liela – 2024. gadā produktivitātes līmenis Latvijā faktiskajās cenās bija tikai 54,1% (72,8% pēc pirktspējas paritātes) no vidējā ES līmeņa, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.
Pētnieki datu analīzes un valsts atbalsta instrumentu izvērtējuma rezultātā secina, ka Latvijas ekonomikas strukturālās transformācijas galvenais ierobežojošais faktors nav vis uzņēmējdarbības aktivitātes trūkums, bet gan izteikti nevienmērīga produktivitāte starp uzņēmumiem un nozarēm.
Relatīvi neliels uzņēmumu skaits rada lielu daļu no kopējās pievienotās vērtības (augstas produktivitātes uzņēmumi veido tikai aptuveni 0,1% no Latvijas uzņēmumu kopskaita, radot 25,5% no pievienotās vērtības), eksporta un algu fonda, kamēr ievērojamai daļai uzņēmumu ir stagnējoša vai zema produktivitāte. Šāda ekonomikas struktūra palielina risku ilgtermiņā iestrēgt “vidēju ienākumu slazdā” un kavē konverģenci ar attīstītākajām ES valstīm, vēsta pētījuma autori.
Savukārt produktivitātes līderiem ir augsts cilvēkkapitāla attīstības līmenis, inovāciju aktivitāte, digitālais briedums, kvalitatīva korporatīvā pārvaldība, eksporta kapacitāte un piekļuve kapitālam. Līdzšinējā valsts atbalsta sistēma šos faktorus ir ņēmusi vērā tikai fragmentāri, dominē formāli atbilstības kritēriji un atbalsts nereti nonāk uzņēmumos ar ierobežotu izaugsmes potenciālu.
Pētnieki politikas veidotājiem un īstenotājiem sniedz ieteikumus – izvērtēt iespēju pārorientēt atbalsta instrumentus uz datos balstītu divpakāpju atlases modeli, stiprināt cilvēkkapitālu un mūžizglītību, nodrošināt mērķētas investīcijas digitalizācijā un saskaņotas institucionālās reformas.
29. aprīlī LV PEAK rīkoto semināru “Ceļš uz produktīvāku ekonomiku: Politikas ietvars un rīcības virzieni” vadīs LV PEAK direktore prof. Inna Šteinbuka. Viņa ziņojumā sniegs ieskatu pētījuma galvenajos secinājumos. Rīgas Tehniskās universitātes asoc. prof. Jūlija Bistrova iepazīstinās ar korporatīvas pārvaldības ietekmi uz produktivitāti. Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof. Anželika Berķe-Berga skaidros jautājumus par kapitāla izcelsmes ietekmi uz produktivitāti viedās specializācijas stratēģijas jomās un reģionos. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks iepazīstinās ar ES konkurētspējas celšanas ceļakarti.
Pētījuma secinājumiem veltītā semināra otrajā daļā notiks paneļdiskusija “Valsts loma produktivitātes veicināšanā, rīcības virzieni nākamajam fondu periodam” I. Šteinbukas vadībā, piedaloties uzņēmēju organizāciju, investoru un ministriju pārstāvjiem.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte nemainīgi bijusi Latvijas nacionālā, vadošā un ietekmīgākā augstskola. Tā ir lielākā plaša profila universitāte Latvijā, kurai ir nozīmīga vieta ne tikai visas izglītības sistēmas attīstībā, bet arī kopējā valsts ekonomikas izaugsmē. Pašlaik Torņakalnā tiek attīstīts LU Akadēmiskais centrs, kas kļūs par vienu no Ziemeļeiropā modernākajiem studentu un pētniecības centriem. Šobrīd tur atrodas Dabas māja un Zinātņu māja, drīzumā durvis vērs Rakstu māja.
