DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. aprīlī, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Veicina Latvijas dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”

Ministru kabinets ir apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus noteikumos, kas būtiski uzlabo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma pieejamību Latvijas zinātniskajām institūcijām dalībai Eiropas Savienības vadošajā pētniecības programmā “Apvārsnis Eiropa”. Grozījumi precizē finansējuma attiecināšanu projektu koordinēšanas un priekšekspertīzes aktivitātēm. 

Līdz šim Latvijas Zinātnes padome (LZP) kā finansējuma saņēmējs nevarēja segt zinātnisko institūciju izmaksas par ārvalstu ekspertu piesaisti, jo to nepieļāva spēkā esošā MK noteikumu redakcija. Tagad grozījumi precizē atbalstāmo darbību izmaksas un nosacījumus, paredzot, ka tās būs attiecināmas saskaņā ar LZP izstrādāto un ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) saskaņoto kārtību. 

Latvijas Zinātnes padomei tiek noteikti arī jauni pienākumi, tostarp izvērtēt zinātniskās institūcijas atbilstoši ES fondu izslēgšanas kritērijiem un izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu, kas paredz mehānismus interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas un dubultā finansējuma novēršanai. 

Vienlaikus grozījumi ietver arī precizējumus Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) rādītāju nosaukumos, lai tie atbilstu Ekonomikas ministrijas vadlīnijām. 

Šie precizējumi pavērs ceļu zinātniskajām institūcijām izmantot ERAF līdzfinansējumu augstas kvalitātes “Apvārsnis Eiropa” projektu pieteikumu sagatavošanai un priekšekspertīzei. Tas ļaus sekmīgāk piedalīties starptautiskajos konkursos un efektīvāk kvalificēties Eiropas Komisijas finansējumam. 

Latvijas rezultāti programmā “Apvārsnis Eiropa”*: 

  • Latvijas institūcijas piedalījušās 1542 projektu pieteikumos, no kuriem 309 ir finansēti ar kopējo summu 105,3 miljoni eiro

Latvijas sekmes “Apvārsnis Eiropa” programmas pīlāros: 

  • “Globālo izaicinājumu risināšana un rūpniecības konkurētspēja” – 262 dalības, 62,1 miljons eiro, 
  • “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” – 45 dalības, 29,6 miljoni eiro, 
  • “Inovatīva Eiropa” – 44 dalības, 8,5 miljoni eiro, 
  • “Zinātnes izcilība” – 44 dalības, 5,1 miljons eiro.  

Visaktīvākās institūcijas

  • Latvijas Universitāte (33 dalības),
  • Rīgas Tehniskā universitāte (27 dalības),
  • Elektronikas un datorzinātņu institūts (16 dalības),
  • Latvijas Organiskās sintēzes institūts (14 dalības),
  • Rīgas Stradiņa universitāte (12 dalības),
  • Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (10 dalības),
  • SIA “SmartSol” (9 dalības),
  • Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (9 dalības).

Lielākais piešķirtais finansējums: Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (9,68 miljoni eiro “Teaming for Excellence” projektā).

Šie MK noteikumu grozījumi ir būtisks solis ceļā uz mērķtiecīgu un kvalitatīvu Latvijas zinātnes internacionalizāciju, nodrošinot pētniekiem nepieciešamo atbalstu, lai pilnvērtīgi piedalītos vienā no vērienīgākajām Eiropas pētniecības programmām. 

*2025. gada 12. janvāra dati 

Plašāka informācija: 

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI