Kopš 2020. gada vasaras, kad Latvija kļuva par EKA asociēto dalībvalsti, paveikts daudz – jau īstenoti vairāk nekā 120 projekti ar kopējo vērtību 22,6 miljoni eiro, un tajos iesaistījušās 34 Latvijas organizācijas, tostarp komersanti, zinātniskās institūcijas un augstskolas. Savukārt 2024. gada izskaņā Latvija pievienojās EKA Biznesa inkubācijas centru tīklam, radot jaunas iespējas jaunuzņēmumiem attīstīt kosmosa tehnoloģiju risinājumus ar starptautisku potenciālu.
IZM valsts sekretārs Jānis Paiders norāda: “Kosmosa infrastruktūra ir būtisks priekšnoteikums modernas valsts attīstībai, aizsardzībai un drošībai, kā arī konkurētspējai. Eiropas Savienības valstu, tostarp Latvijas, ciešajai sadarbībai ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir stratēģiska nozīme, lai veidotu kopīgu ilgtermiņa redzējumu un stiprinātu mūsu spējas nākotnei.”
Latvijas dalība EKA ir arī stratēģisks ieguldījums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanā. Kosmosa tehnoloģijas kļūst par būtisku faktoru mūsdienu drošības infrastruktūrās, nodrošinot plašas iespējas gan militārās, gan civilās aizsardzības jomā. Mūsdienu drošības izaicinājumu kontekstā kosmoss kļūst par arvien nozīmīgāku kritiskās infrastruktūras daļu valsts aizsardzībā un drošībā. ES strādā ar vairākām kosmosa sistēmām, piemēram:
- Zemes novērošanas izlūkdatiem ar ļoti augstu izšķirtspēju un biežu atkārtojumu neatkarīgi no laika apstākļiem;
- Drošai satelītu komunikācijai, kas pārsniedz komerciālo sistēmu sniegtās iespējas;
- Precīzai pozicionēšanai un laika sinhronizācijai, kas ir izturīgas pret traucējumiem un viltošanu.
Latvijas sadarbība ar EKA aptver gan jaunas tehnoloģijas un praktiskas kosmosa datu lietojumu izstrādnes, gan izglītības un zinātnes aktivitātes. Šīm tehnoloģijām ir būtiska loma civilās aizsardzības, transporta, enerģētikas un infrastruktūras pārvaldības sistēmu darbībā, un to attīstību Latvija īsteno ciešā sadarbībā ar EKA un Eiropas Savienības partneriem.
Latvijas uzņēmumi un pētniecības institūcijas aktīvi iesaistās starptautiskos kosmosa projektos ar augstu pievienoto vērtību. Piemēram, viens no Latvijas uzņēmumiem piedalās globāli nozīmīgajā Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) un EKA kopprojektā “Lunar Gateway”, un tā ietvaros tiek izstrādāts inovatīvs ksenona uzpildes kompresors un siltuma vadības sistēma, kam šobrīd nav analoga pasaulē.
Tikmēr Ventspils Augstskola sadarbībā ar tās zinātniski ietilpīgo jaunuzņēmumu (spin-off) VIRATEC strādā ar tehnoloģijām, kas ļaus Latvijai kļūt par daļu no globālā kosmosa antenu tīkla. Šī infrastruktūra nodrošinās komunikāciju, izsekošanu un telemetrijas pakalpojumus mēness, tālajām un aizsardzības misijām. Paredzams, ka ieņēmumi no šiem pakalpojumiem varētu sasniegt trīs līdz četrus miljonus eiro gadā.
Vienlaikus sadarbībā ar EKA Latvijā tiek attīstīti praktiski valsts mēroga pakalpojumi, kas balstīti uz satelītdatiem. Tie sniedz tiešu ieguvumu gan valsts pārvaldei, gan uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Šīs aktivitātes tiek veiktas sadarbībā ar partneriem, piemēram, derīgo izrakteņu monitorings (Valsts vides dienestu), ezeru kvalitātes novērtēšana (Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru), sējumu attīstības analīze (Lauku atbalsta dienestu), nelegālās būvniecības uzraudzība (Būvniecības valsts kontroles biroju), veģetācijas izmaiņu uzraudzība elektrolīnijās (Sadales tīklu), kosmosa datu publicēšana mākonī (Zemnieku Saeimu) u.c.
Baltijas mērogā tiek izstrādāti vienoti risinājumi mežu, lauksaimniecības, ūdens kvalitātes un infrastruktūras uzraudzībai, kas sniedz atbalstu efektīvai un ilgtspējīgai lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā.
Saskaņā ar Oxford Economics pētījumu Latvijas līdzšinējie ieguldījumi EKA programmās jau devuši aptuveni 7,9 miljonu eiro ieguldījumu IKP un radījuši pienesumu, kas atbilst apmēram 140 pilnas slodzes darbavietām viena gada laikā.
Ar 25.06.2025. grozījumiem Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 810 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.5. pasākuma "Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" var iepazīties tīmekļvietnē.
