Informatīvais ziņojums raksturo esošo situāciju iekļaujošās izglītības jomā, novērtējot attīstību, identificējot jomas, kurās strādā sekmīgi, kā arī jomas, kurās turpmāk nepieciešams plānot uzlabojumus visās izglītības pakāpēs.
Informatīvais ziņojums iezīmē nākotnē nepieciešamos lēmumus un soļus izglītības jomā. Tas piedāvā darbības plānu, kas papildināts ar finanšu aprēķiniem, un uzsvērti tiek ievērots sociālais aspekts — īpaši Ukrainas bērnu iesaistei. Turklāt, priekšlikumu izstrādē iesaistītais plašais ministriju un organizāciju loks norāda uz kopīgu apņemšanos nodrošināt iekļaujošu izglītību visiem.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai ikvienam bērnam Latvijā būtu vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no viņa spējām, veselības vai dzīves apstākļiem. Iekļaujošas izglītības stiprināšana nozīmē - vairāk speciālistu, labāk sagatavotus pedagogus un drošu vidi skolēniem,” pauž izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Iekļaujošas izglītības nozīmību un vērtību raksturo, ka ikvienam bērnam ir tiesības un iespējas mācīties kopā ar vienaudžiem, neatkarīgi no veselības stāvokļa, valodas, izcelsmes vai citiem apstākļiem. Tas veicina gan bērnu savstarpējo sapratni un iecietību, gan stiprina sabiedrības saliedētību kopumā.
IZM uzsver, ka šie pasākumi nav īstermiņa iniciatīva, bet gan sistemātisks darbs nākamajos gados, lai Latvija kļūtu par valsti, kurā katram bērnam ir vienlīdzīgas iespējas izglītībā.
Ziņojums pamatojoties uz identificētajām jautājumiem, paredz turpmākās rīcības plānu iekļaujošas izglītības attīstībai, kuru veido 26 pasākumi. Galvenie turpmākie uzdevumi:
Atbalsta sistēmas stiprināšana skolās, paplašinot pedagogu palīgu, speciālo pedagogu, logopēdu un citu speciālistu pieejamība skolās. Mērķis – nodrošināt, lai katram skolēnam būtu nepieciešamais atbalsts mācību procesā neatkarīgi no viņa spējām, veselības stāvokļa vai valodas prasmēm.
Pedagogu profesionālā pilnveide piedāvājot mācības par iekļaujošās izglītības principiem, darba metodēm un efektīvu komunikāciju ar bērniem ar dažādām vajadzībām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta skolotāju spējai strādāt daudzveidīgās klasēs, kurās vienlaikus mācās gan vietējie bērni, gan bērni, kas nesen ieradušies Latvijā, tostarp no Ukrainas.
Mācību vides uzlabošana, turpinot skolu pielāgošanu, lai tās būtu pieejamas visiem – gan infrastruktūras, gan digitālo risinājumu ziņā. Būtisks mērķis ir radīt vidi, kurā skolēns jūtas droši, atbalstīti un līdzvērtīgi iesaistīts.
Atbalsts bērniem no Ukrainas, nodrošinot īpaši resursus un metodiskos risinājumus, kas palīdz bērniem ātrāk apgūt latviešu valodu un integrēties mācību procesā. Paralēli – jāstiprina psihosociālā palīdzība, lai bērni vieglāk pārvarētu grūtības, ko radījuši kara vai migrācijas apstākļi.
Sadarbībai ar vecākiem un sabiedrību uzsvērta nepieciešamība attīstīt mehānismus, kā vairāk iesaistīt ģimenes mācību procesā un veicināt sabiedrības izpratni par iekļaujošas izglītības nozīmi. Īpašs uzsvars tiks likts uz komunikāciju – skaidri stāstot, kādēļ iekļaujoša izglītība ir ieguvums visiem bērniem.
Ziņojums tika sagatavots sadarbībā ar Labklājības un Veselības ministrijām, kā arī skaņots ar citām ministrijām un sociālajiem partneriem, tostarp Latvijas darba devēju konfederāciju, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, un citām nozīmīgām institūcijām, parādot plašu un koordinētu pieeju jautājuma risināšanā.
Ar informatīvo ziņojumu “Par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.
