“Latvija ir ES un NATO robeža ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, tāpēc militārā mobilitāte ir būtisks Eiropas drošības aspekts. Apsveicami, ka civilais un aizsardzības sektors strādā kopā, lai stiprinātu transporta infrastruktūru un investīcijas ieguldītu vēl mērķtiecīgāk. Mūsu ieskatā drošības stiprināšanas, jo īpaši infrastruktūras, pamats ir cieša sadarbība un vienota izpratne par drošības dažādiem elementiem ne tikai nacionālajā, bet arī ES līmenī. Tāpat jāapzinās, ka militārās mobilitātes projektu īstenošanai ir nepieciešama papildu ES finanšu instrumentu pieejamība”, skaidro satiksmes ministra Atis Švinka.
Sanāksmes pirmajā darba sesijā plānots diskutēt par transporta nozares noturības stiprināšanu, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju un pieaugošo hibrīduzbrukumu skaitu, kas vērsti pret ES transporta infrastruktūru. Plānotas diskusijas par darbībām, kas vērstas uz Eiropas divējāda pielietojuma transporta infrastruktūras attīstību un militārās mobilitātes komponentes stiprināšanu.
Latvijas ieskatā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nepieciešams aktīvi turpināt darbu pie projektiem, kas veicina divējāda pielietojuma infrastruktūras attīstību. Latvija pozitīvi vērtē, ka esošajā ES daudzgadu budžetā bija īpaša aploksne tieši militārās mobilitātes infrastruktūras objektiem, kas diemžēl vairs nav pieejama, augstā pieprasījuma dēļ. Tādēļ jau šobrīd jārisina jautājums par papildus finansējuma pieejamību transporta infrastruktūras pielāgošanas projektiem militārām vajadzībām. Satiksmes ministrija sadarbojas ar aizsardzības sektoru, lai veicinātu militāro mobilitāti, un saskata lielu potenciālu transporta infrastruktūras uzlabošanā.
Šobrīd notiek aktīvs darbs pie militārā poligona “Sēlija” apkārtnē esošās transporta infrastruktūras attīstīšanas. Tāpat militārās mobilitātes būtiska sastāvdaļa ir Rail Baltica projekta īstenošana, kas veicinās ātru smagsvara militāro kravu pārvadājumus Baltijas reģionā, savienojot to ar Rietumiem. Latvijas izaicinājums ir attīstīt labi savienotu militārās mobilitātes tīklu, kas sastāv no multimodāliem transporta koridoriem, tostarp autoceļiem, dzelzceļa un lidostas ar divējāda lietojuma transporta infrastruktūru, kas spēj apkalpot militāro transportu.
Sanāksmes otrā darba sesija būs veltīta transporta nozares kiberdrošības jautājumiem. Latvijas ieskatā, nolūkā uzlabot kiberdrošību transporta nozarē, ES ietvaros jāturpina darbs vienotu prasību ieviešanai un jāstiprina sadarbība, kā arī labāko prakšu apmaiņa starp dalībvalstīm, to iesaistītajām iestādēm un transporta nozares uzņēmumu ieinteresētajām personām. Ļoti būtiska ir reāllaika draudu noteikšanas sistēmas ieviešana un kiberdrošības auditu nodrošināšana. Vienots kiberdrošības līmenis ES spēj nodrošināt uzticamu transporta infrastruktūru digitālajā laikmetā.
Tiekoties ar Baltijas valstu delegācijas vadītājiem – Lietuvas Transporta un komunikāciju ministru Eugenijus Sabuti un Igaunijas Klimata ministrijas ģenerālsekretāra vietnieku mobilitātes jautājumos Sanderu Salmu, kā arī Polijas infrastruktūras ministru Dariušu Klimčuku – plānots pārrunāt Rail Baltica projekta aktualitātes, nākamā daudzgadu finanšu ietvara prioritātes un citus būtiskus Eiropas Savienības un divpusējās sadarbības jautājumus.
