2020. gadā Valsts kontrole publiskoja revīzijas “Vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams?” rezultātus, secinot, ka ne visos gadījumos ar publiskā sektora kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību saistīto jautājumu regulējums ir bijis pietiekams. Piecu gadu laikā valsts kapitālsabiedrību līdzekļi vismaz 4 milj. eiro apmērā bija izlietoti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Pēc revīzijas ir veikti daži uzlabojumi valdes locekļu atlīdzības regulējumā un līdz 2025. gada martam pieci ieteikumi atzīti par ieviestiem, bet divi – slēgti kā neieviesti, vēl diviem ieteikumiem nav pienācis pagarinātais ieviešanas termiņš.
“Joprojām nav rasts risinājums, kā regulāri izvērtēt valdes locekļu atalgojuma atbilstību salīdzināmiem amatiem privātajā sektorā, un nav skaidri noteikumi attiecībā uz ilgstošu prombūtni darbnespējas dēļ. Tāpat aizvien trūkst vienotas izpratnes par atsaukšanas pabalsta aprēķināšanu gadījumos, kad valdes loceklis pats atkāpjas no amata, kā arī par atlīdzības noteikšanu par darbu, ko apvieno ar valdes locekļa amatu, ja tas neietilpst amata pienākumos. Kopš revīzijas publiskošanas pagājuši jau pieci gadi un ieteikumu ieviešanas termiņš pagarināts piecas reizes, bet Valsts kanceleja katru gadu aizbildinās, ka notiek nebeidzams darbs pie informatīvā ziņojuma par priekšlikumiem turpmākai publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai vai pie grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tomēr būtiskākajos jautājumos ieviešanas termiņš aizvien vispār nav prognozējams,” norāda par revīziju atbildīgā Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
2023. gada septembrī Valsts kontrole publiskoja revīzijas “Atbildības izvērtēšana valsts pārvaldē” rezultātus. Galvenais secinājums – kopumā iestādes nodrošina atbildības izvērtēšanu, tomēr pastāv virkne tiesiskā regulējuma nepilnības, kas var liegt pilnvērtīgi un kvalitatīvi izvērtēt pārkāpumu apstākļus un iesaistīto atbildību. Revīzijā sniegti pieci ieteikumi Valsts kancelejai un trīs priekšlikumi Ministru kabinetam. Pirmajam ieteikumam ieviešanas termiņš ir šā gada 1. jūlijs. Pārējie ieteikumi ieviešami vēlāk.
“Līdz šā gada jūlijam jābūt izstrādātiem un Saeimā pieņemtiem grozījumiem Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, lai būtu neatkarīga disciplināratbildības izvērtēšana gadījumos, kad objektīva un vispusīga disciplinārlietas izmeklēšana iestādē vai resora ietvaros nav iespējama. Revīzijā tika konstatēts, ka likums neparedz regulējumu situācijām, kā nodrošināma disciplināratbildības izvērtēšana, ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tā veikšanā ir iesaistīts ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes. Ieteikuma ieviešanai atlicis pavisam maz laika, tādēļ Valsts kancelejai jāpieliek visas pūles, lai jau iesāktos likumdošanas darbus pabeigtu apsolītajā laikā,” skaidro Valsts kontroles padomes loceklis G. Litvins.
2024. gada aprīlī Valsts kontrole publiskoja starpziņojumu “Speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos”. Tika konstatēts, ka nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 EUR no valsts budžeta līdzekļiem, bet neekonomiski – vismaz 323 688 EUR no Eiropas Savienības Padomes finanšu līdzekļiem. Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti. Valsts kancelejai tika sniegti četri ieteikumi, lai sekmētu caurskatāmākas un atbildīgākas valsts pārvaldes un amatpersonu darbības.
Līdz 2025. gada februārim trīs ieteikumi atzīti par ieviestiem. Rezultātā paredzēts, ka komandējumi tiek organizēti racionāli un ekonomiski, izvērtējot izvēlētā transporta lietderību un izmaksu efektivitāti. Valsts kancelejā pilnveidots iepirkumu plānošanas, organizēšanas un līgumu izpildes uzraudzības process.
Ar kavēšanos tiek ieviesta valsts institūciju prakse regulāri publiskot informāciju par ārvalstu komandējumiem un to faktiskajiem izdevumiem. Turklāt Valsts kontroles padomes locekle I. Vilka norāda arī uz citu darbību kavēšanos: “Lai gan jau 2024. gada martā Ģenerālprokuratūras prokurors vērsās ar iesniegumu Valsts kancelejā pārtraukt un nepieļaut tiesību normu neatbilstošu piemērošanu, organizējot speciālos lidojumus, un Ministru prezidente uzdeva Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai un Ārlietu ministrijai sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, grozījumi vēl nav nonākuši līdz skatīšanai Ministru kabinetā.”
Vienlaikus Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija tika informēta arī par to, ka Valsts kontrole pēc Zemkopības ministrijas dienesta pārbaudes komisijas atzinuma saņemšanas par dienesta pārbaudes rezultātiem attiecībā uz atbilstības revīzijā “Vai Zemkopības ministrija pamatoti veido savu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu?” konstatēto, ar vēstuli ir vērsusies pie Ministru prezidentes. Valsts kontrole konstatēja, ka komisija vispār nav vērtējusi Zemkopības ministrijas augstākās administratīvās vadības – valsts sekretāra (no 03.01.2022. līdz 12.08.2024.) Raivja Kronberga – atbildību.
“Valsts kontrole ir aicinājusi Ministru prezidenti izvērtēt bijušā Zemkopības ministrijas valsts sekretāra R. Kronberga atbildību, lai ne tikai noskaidrotu, vai konkrētā persona ir saucama pie disciplināratbildības un nodrošinātu taisnīga lēmuma pieņemšanu, bet arī kopumā noskaidrotu ministrijas vadības lomu un pienākumus novērst pārkāpumu cēloņus un turpmāk nepieļaut šādas situācijas. Tā kā R. Kronbergs pašreiz ieņem Valsts kancelejas direktora amatu, viņa atbildības godprātīga un taisnīga izvērtēšana ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei,” aicina I. Vilka.
2024. gada septembrī publiskotās revīzijas secinājumi atklāj, Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, turklāt tas neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām. Uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām. To pašu rezultātu varēja sasniegt ieekonomējot vismaz 2,7 milj. eiro valsts budžeta līdzekļu, piedevām iekārtas, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas iegādātas ar būtisku sadārdzinājumu. Tā kā vēl 2024. gada maijā valsts sekretārs parakstīja līgumu grozījumus par jau neievērotu termiņu pagarinājumiem un pēdējās elektroautomobiļu uzlādes stacijas tika pieņemtas ekspluatācijā jūlijā, konstatējams, ka ar iespējamajiem Zemkopības ministrijas valsts sekretāra pieļautajiem disciplinārpārkāpumiem saistītā rīcība turpinājusies ilgstoši, un normatīvajā regulējumā norādītais noilgums nav iestājies, līdz ar ko nav šķēršļu izvērtēt bijušā Zemkopības ministrijas valsts sekretāra disciplināratbildību.
Informācija par Valsts kontroles revīzijās sniegtajiem ieteikumiem un to ieviešanas statusu ikvienam interesentam ir pieejama Valsts kontroles Ieteikumu ieviešanas platformā. Informāciju tajā atjauno divas reizes gadā: 1. martā un 1. septembrī. Platformā var iepazīties ar ieteikumiem no revīzijām, kurās ir kaut viens neieviests ieteikums.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
