“Sākotnējais datu novērtējums liecina, ka konstatētie trūkumi novēršami salīdzinoši ātri, veicot degšanas režīma regulēšanu, rūpīgāku sekošanu režīma ievērošanai un labas saimniekošanas praksi. Turklāt enerģētikas un vides aizsardzības intereses attiecībā uz degšanas ieregulēšanas procesu sakrīt – jo precīzāk tas katlu mājā ir izdarīts, jo efektīvāka ir kurināmā sadegšana, mazāks kurināmā patēriņš, mazākas izmaksas, zemāki apkures tarifi un labāka gaisa kvalitāte,” par testēšanas rezultātiem stāsta VVD Gaisa aizsardzības jomas vadītāja Inguna Pļaviņa.
2024. gadā, VVD emisiju testēšana tika veikta divās iekārtu grupās, no kurām 30 bija sadedzināšanas iekārtas un 52 cita veida iekārtas, tostarp zivju pārstrādes, zivju miltu, biogāzes, alus, gaļas, kafijas, farmācijas, asfaltbetona ražotnes, būvmateriālu ražošanas, kā arī metālapstrādes uzņēmumi, kuros izmanto gaistošos organiskos savienojumus.
Kā minēts, visbiežāk robežvērtībām neatbilst oglekļa oksīda CO jeb tvana gāzes emisijas. CO emisijas var būtiski samazināt, veicot degšanas procesa ieregulēšanu. Modernā, labi regulētā katlu mājā, CO saturs dūmgāzēs nereti ir tuvs nullei. Operatori, kam konstatētas neatbilstības emisiju robežvērtību nodrošināšanā, saņēma VVD norādījumus veikt degšanas režīma regulēšanu un atkārtotus emisiju mērījumus.
Ar domu sasniegt Latvijā izvirzītos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, emisiju robežvērtību normatīvi pakāpeniski kļūst stingrāki. Ar šī gada sākumu esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām ar ievadīto jaudu 5-50 MW, kas izmanto cieto kurināmo, uz pusi samazinās pieļaujamā robežvērtība oglekļa oksīdam CO un cietajām daļiņām PM, izmantojot šķidro kurināmo – par trešdaļu samazinās slāpekļa oksīdu NOx robežvērtība, bet, izmantojot gāzveida kurināmo, – par trešdaļu samazinās CO un NOx robežvērtības. Šo prasību nodrošināšanai uzņēmumiem, kas nespēs nodrošināt atbilstību jaunajām emisiju robežvērtībām, būs nepieciešams nomainīt vecos, neefektīvos apkures katlus uz modernākiem.
2024. gadā pirmo reizi VVD izvēlējās iekļaut testēšanas programmā arī uzņēmumus, kas ražošanā rada smaku emisijas. Kopā tika testētas 42 iekārtas – visvairāk zivju kūpināšanā, zivju miltu, biogāzes, alus, gaļas, kafijas, farmācijas, asfaltbetona ražotnēs, kā arī krematorijā. No tām 19 gadījumos tika konstatētas neatbilstības. To cēlonis daļā gadījumu ir tehniskas problēmas, kuru risināšana prasa ilgāku laiku un lielākus ieguldījumus.
