Jaunais KLP SP īstenošanas modelis ir saskaldīts un lielāko vērību pievērš nevis rezultātiem, bet gan tehniskiem nosacījumiem, ir birokrātisks un uzliek pārmērīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem un dalībvalstīm. Šo jautājumu Latvija izvirzīja izskatīšanai Padomē jau 2024. gada septembrī, un pārējās ES dalībvalstis to vienbalsīgi atbalstīja. Padomes sēdē apspriedīs arī Zaļā kursa īstenošanu, lai panāktu līdzsvaru starp vides un klimata mērķiem un konkurētspējīgu lauksaimniecisko ražošanu.
Padomes laikā, pamatojoties uz Eiropas Komisijas (EK) sniegto informāciju, apspriedīs vairākus jautājumus, saistītus ar lauksaimniecības preču ārējo tirdzniecību. Plānota viedokļu apmaiņa par Eiropas Komisijas (EK) iecerētajiem grozījumiem negodīgas pārrobežu tirdzniecības nosacījumos, ja tā skar divas vai vairākas dalībvalstis. Tāpat dalībvalstis apspriedīs EK rosinātās izmaiņas regulā par lauksaimnieku ietekmes stiprināšanu pārtikas piegādes ķēdē. Jebkurām izmaiņām pārtikas piegādes ķēdē ir jāsniedz patiess labums ražotājiem un jānodrošina administratīvā sloga mazināšana, uzskata Latvija. Arī rakstveida līgumu noteikšanai būtu jāpaliek pašas dalībvalsts ziņā.
Padomē Polija, kas ir prezidējošā ES Padomes valsts kopš šāgada 1. janvāra, iepazīstinās dalībvalstis ar darba programmu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2025. gada pirmajam pusgadam.
