Ministre Inga Bērziņa: “Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana ir mūsu pienākums pret nākamajām paaudzēm un būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai. Dabas skaitīšanas rezultāti parāda, ka nepieciešama tūlītēja un izlēmīga rīcība. Mums jāpanāk, ka līdz 2030. gadam vismaz 30 % Latvijas teritorijas būtu aizsargātas, tostarp 10 % - stingri aizsargāti. Tikai tā mēs spēsim saglabāt mūsu unikālās dabas vērtības, kas ir vitāli svarīgas ikvienam Latvijas iedzīvotājam. To ir iespējams izdarīt vienlaikus salāgojot saimnieciskās intereses ar dabas aizsardzības interesēm, kā arī nodrošinot godīgas kompensācijas zemes īpašniekiem.”
Dabas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi aizņem 10,3 % Latvijas teritorijas jeb 670 tūkstošus hektāru. Taču ĪADT vai mikroliegumos atrodas mazāk nekā puse no šīs platības – aptuveni 307 tūkstoši hektāru. Turklāt esošajās ĪADT ir zonas, kurām nav stingru aizsardzības ierobežojumu, tādēļ ne visas biotopu teritorijas ĪADT tīklā ir pilnībā aizsargātas.
Dabas skaitīšanas laikā apsekoti gandrīz 1,3 miljoni hektāru, un no Latvijā sastopamajiem 61 Eiropas Savienības nozīmes biotopu veidiem tika apzināti 58. Tādējādi iegūta būtiska informācija par pļavām, purviem, mežiem, upēm un citām dabas vērtībām. Šie dati kalpo ne tikai kā pamats nākotnes dabas aizsardzības pasākumu plānošanai, bet arī veicina Latvijas efektīvu iesaisti Eiropas Savienības dabas saglabāšanas un atjaunošanas iniciatīvās.
Dabas skaitīšanas rezultāti liecina, ka 14 sauszemes biotopiem aizsargātās platības ir mazākas nekā noteikts Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīnijās1. Tas jau ir izraisījis pārkāpumu procedūru, kas norāda uz nepilnīgu Natura 2000 teritoriju tīklu, izceļot nepieciešamību paplašināt aizsargātās biotopu teritorijas.
Rūpējoties par Latvijas dabu un tās aizsardzību, ir jāņem vērā, ka dabas biotopi ne tikai nodrošina mājvietu daudzām sugām, bet arī piedāvā daudzus vērtīgus ieguvumus no bioloģiskās daudzveidības, kas būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un ekonomiku. Tā, piemēram, meži filtrē un attīra ūdeni, mazina eroziju, savukārt zālāji un pļavas ir neaizstājami apputeksnētāju un citu sugu bioloģiskajai daudzveidībai. Biotopi arī cita starpā rada iespējas rekreācijai un dabas tūrismam, kas veicina cilvēku fizisko un garīgo veselību. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras aprēķiniem2, ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā vērtība Eiropas Savienībā 2019. gadā sasniedza 234 miljardus eiro, no kuriem ievērojama daļa saistīta ar mežu un pļavu devumu. Nodrošinot šo dabas sistēmu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, iespējams saglabāt būtiskus resursus nākotnes paaudzēm.
Eiropas Savienības (ES) Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķi paredz, ka līdz 2030. gadam vismaz 30% no ES teritorijas ir aizsargāta, savukārt 10% no ES teritorijas ir stingri aizsargāta. Latvijā šobrīd stingri aizsargāti ir ap 6 % no sauszemes teritorijas.
Lai sasniegtu mērķi - stingri aizsargātas 10 % no Latvijas teritorijas- informatīvajā ziņojumā tiek piedāvāti vairāki risinājumi, tostarp veidot jaunas aizsargājamās teritorijas, pastiprināt aizsardzību jau esošās ĪADT un pārskatīt noteikto zonējumu. Jaunu ĪADT veidošanu lielākoties paredzēts plānot uz publiskā īpašumā esošām zemē, ciktāl tas nav pretrunā ar zinātnisko pamatojumu teritoriju veidošanai vai ES nozīmes biotopu ekoloģiskajām prasībām.
Ziņojums paredz arī uzlabot esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu, veicināt to kvalitātes uzlabošanu, kas nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu ilgtermiņā. Tāpat būtiski ir uzlabot sabiedrības izpratni par dabas vērtību nozīmi.
VARAM ir uzsākusi darbu pie kompensācijas sistēmas pilnveidošanas, lai nodrošinātu taisnīgu atlīdzību zemes īpašniekiem, kuru teritorijās ir saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Dabas skaitīšanas dati ir nozīmīgs solis Latvijas dabas aizsardzības politikas uzlabošanā. Ministrija plāno turpināt darbu pie ziņojumā minēto pasākumu īstenošanas sadarbībā ar pašvaldībām un citiem partneriem.
1 Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīnijas Hab.97/2, rev.4
2 Vysna, V., Maes, J., Petersen, J.E., La Notte, A., Vallecillo, S., Aizpurua, N., Ivits, E., Teller, A., Accounting for ecosystems and their services in the European Union (INCA). Final report from phase II of the INCA project aiming to develop a pilot for an integrated system of ecosystem accounts for the EU. Statistical report. Publications office of the European Union, Luxembourg, 2021.
