DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Jaunaudžu aizsardzībai pret briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem izmanto arī aizsargspirāles

Publicitātes foto

Ik gadu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajos mežos briežu dzimtas dzīvnieki rada dažādas intensitātes svaigus postījumus aptuveni 5500–6000 hektāru platībā. Lai pasargātu mežaudzes, jo īpaši jaunaudzes, LVM izmanto dažādu veidu aizsardzības līdzekļus. Priežu jaunaudzēs, kurās koku augstums ir virs 2 metriem, uz koku stumbriem liek īpašas aizsargspirāles, kuras vēlāk tiek arī noņemtas.

Audžu pasargāšanai pret briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem LVM izmanto dažādus smērējamus vai miglojamus repelentus, mehāniskos aizsardzības līdzekļus, kā plastmasas aizsargspirāles, kā arī nemazgātu aitu vilnu, kas tiek aptīta  ap koku stumbriem. Aizsardzības metodi izvēlas atkarībā no mežaudzes vecuma, koku augstuma, koku sugas u. c. faktoriem. Līdz 1,5 metru augstās jaunaudzēs aizsargājamo koku skaits var sasniegt pat 2 500 koku uz vienu hektāru.

Skaidro LVM mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs:

“Kad kociņi ir pavisam mazi, to galotnes pārsvarā apstrādā ar dabiskas izcelsmes repelentu, kas negaršo dzīvniekiem un attur viņus no koku galotņu nokošanas. Kad priedes paaugas un sasniedz vismaz 2 metru augstumu, jāaizsargā arī koka stumbrs – dzīvnieki bieži mielojas ar jauno kociņu mizu un arī berzē ragus pret stumbriem, tādējādi būtiski sabojājot koku. No šādi bojātiem kokiem nevar izaugt lietaskoks. Koku stumbra aizsargspirāles ir viens no efektīvākajiem mehāniskajiem stumbru aizsardzības līdzekļiem un šo aizsardzības veidu LVM ir izmantojis jau 3,2 tūkst. ha lielā platībā.

Ar aizsargspirāli var pasargāt priedes stumbru pat 2,5 metru augstā posmā, kur dzīvnieks koka stumbram fiziski pēc tam netiek klāt. Turklāt tās var pasargāt koku līdz pat 10 gadu ilgam periodam, tāpēc uzskatāmas par vienu no efektīvākajiem ilgtermiņa aizsardzības līdzekļiem.”

Kad aizsargspirāles ir izpildījušas savu sākotnējo mērķi – nosargājušas koku – vai arī koki ir izauguši tik lieli, ka dzīvnieks tos nespēj bojāt, tad uzliktās aizsargspirāles noņem. Kokam augot, aizsargspirāles izplešas un reizēm salūst un nokrīt uz zemes. LVM regulāri atklātā konkursā tiek iepirkts arī aizsargspirāļu noņemšanas darbs, kas ietver ne tikai aizsargspirāļu noņemšanu no aizsargātajiem mērķa kokiem, bet arī nokritušo spirāļu savākšanu no zemes.

aizsargspiralu nonemsanaAizsargspirāļu noņemšana

Katru gadu aizsargspirāļu noņemšanas apjoms pieaug. Saskaņā ar noslēgtajiem pakalpojumu līgumiem aizsargspirāļu noņemšanas darbu priežu jaunaudzēs LVM 2026. gadā plāno veikt ap 1000 ha kopplatībā.

Aizsargspirāļu noņemšanu no priedes koka stumbriem var veikt visu gadu. Sarežģītāki apstākļi ir ziemā, kad zemi klāj sniegs, apgrūtinot caurspīdīgo aizsargspirāļu saskatīšanu baltajā sniegā. Lielākās aizsargātās platības ar aizsargspirālēm ir LVM Ziemeļkurzemes reģionā – 1,5 tūkst. ha platībā. Savukārt mazākie aizsargātie apjomi ar aizsargspirālēm ir Vidusdaugavas un Dienvidlatgales reģionos, kur arī briežu dzimtas postījumi jaunaudzēs ir salīdzinoši mazākā apjomā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI