Karš Ukrainā ir radījis papildu ekonomisko spiedienu uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām, palēninot attīstību un saasinot demogrāfiskās problēmas Austrumu pierobežā. Tādēļ Latvijas ieskatā, vienlaikus jāsaglabā arī atbalsta instrumenti, kas vērsti uz ekonomisko attīstību un sociālo kohēziju arī situācijā, kad resursi ir ierobežoti. Tāpat, veidojot atbalsta instrumentus, jāpārvalda drošības riski – paralēli tradicionālajiem drošības riskiem arvien lielāku nozīmi iegūst arī hibrīdapdraudējumi un kiberuzbrukumi.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars: “Austrumu robežas stiprināšana nav tikai atsevišķu dalībvalstu uzdevums – tā ir kopīga Eiropas atbildība. Latvija ir gatava aktīvi sadarboties, lai nodrošinātu visaptverošu un ilgtspējīgu atbalstu šiem reģioniem Eiropas līmenī. Īpaši nozīmīgs būs nākamais ES daudzgadu budžets, kurā jāparedz mērķēti un praktiski finanšu instrumenti Austrumu pierobežas atbalstam, tostarp projektu konkursi ES tieši pārvaldītajās programmās, kuros ietverti kritēriji, kas sniedz priekšrocības Austrumu pierobežas reģioniem.”
Ministrs atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas paziņojumu par pastiprinātu atbalstu ES Austrumu reģioniem, uzsverot, ka tas ir nozīmīgs pirmais solis, kam jāseko konkrētiem finanšu instrumentiem un budžeta risinājumiem.
