Sanāksmē piedalījās Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā (RK) vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Rīgas domes deputāte Mairita Lūse, Ādažu novada pašvaldības domes deputāte Karīna Miķelsone, Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.
Tikšanās laikā Latvijas delegācijas RK locekļi uzsvēra nepieciešamību saglabāt spēcīgu un decentralizētu Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politiku nākamajā Daudzgadu finanšu shēmā 2028.–2034. gadam, vienlaikus veicinot investīciju piesaisti ES Austrumu robežas reģionā - visā Latvijā - un nodrošinot reālas iespējas, ne tikai tiesības iedzīvotājiem palikt dzīvot vietā, ko tie sauc par savām mājām.
Tikšanās norisinājās laikā, kad ES valstu un valdību vadītāji gatavojas izšķirošajai Eiropadomes sēdei 15.–16. oktobrī, kurā viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem būs ES ilgtermiņa budžets. Arī Īrijas nesen piedāvātais Daudzgadu finanšu shēmas kompromisa teksts, kas paredz kopējā budžeta samazinājumu par 8% (līdz 1,83 triljoniem eiro), ir izraisījis asas diskusijas starp “taupīgajām” valstīm un 17 valstu grupu,tostarp Latviju.
Latvijas pašvaldību pārstāvji norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir pilnīgi citi ģeopolitiskie apstākļi - ekonomika saskaras ar izaicinājumiem, investīciju piesaiste ir apgrūtināta, un Latvija aizsardzībai tērē gandrīz 5% no IKP.
Tikšanās laikā Rafaēle Fito norādīja, ka ir ļoti svarīgi uzturēt tiešu dialogu ar pašvaldību pārstāvjiem, tiem vislabāk pārzinot vietējo situāciju. Viņš tāpat uzsvēra, ka ES Austrumu pierobeža ir viņa prioritāte, un nepieciešams turpināt darbu šajā virzienā, piesaistot resursus un pielāgojot jaunus instrumentus šim mērķim, jo Latvijas ārējā robeža ir arī Eiropas ārējā robeža. Sarunas noslēgumā Fito akcentēja, ka lēmumus var pieņemt tikai tad, kad zina un redz reālo situāciju uz vietas, atklājot, ka viņam būtu liels gandarījums atkal apmeklēt Latviju un klātienē turpināt šo dialogu.
Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis: “Plānojot nākamā ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam, būtiski atcerēties, ka visas Eiropas Savienības konkurētspējas un reģionālo nevienlīdzību mazināšanas pamatā ir atbalsts ikvienas dalībvalsts konkurētspējai un ikvienas pašvaldības attīstībai. To iespējams nodrošināt, tikai atbalstot vietējo uzņēmējdarbību un iedzīvotāju vajadzības. Esmu gandarīts, ka komisārs Fito augstu novērtēja pašvaldību viedokli, paveikto vietējās attīstības veicināšanā un gatavību tikties atkāroti, lai kopīgi turpinātu strādāt pie jaunā ES daudzgadu budžeta.”
Jānis Rozenbergs, Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs: “Latvijai ir liels izaicinājums sabalansēt militāro gatavību ar reģionālo attīstību. Šis laiks mums ir izšķirošs – mums ir svarīgi, lai pārejas periods starp plānošanas periodiem būtu pēc iespējas īsāks un investīcijas būtu pieejamas pēc iespējas ātrāk.”
Karīna Miķelsone, Ādažu novada pašvaldības domes deputāte: “Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības ārējā robeža. Iedzīvotāju aizplūšanas un hibrīdkara apstākļos mēs zaudējam cilvēkus, kuriem ir vajadzīgas reālas iespējas un papildu atbalsts.”
Mairita Lūse, Rīgas domes deputāte: “Robežreģioniem ir nepieciešams spēcīgs savienojums ar lielajām pilsētām. Valsts līmenī civilā aizsardzība ir absolūti nepieciešama arī Rīgā, jo tā ir viens no centrālajiem punktiem. Nākamajā Daudzgadu finanšu shēmā mums vajag skaidras prioritātes, kur investēt, un Rīga ir gatava strādāt kopā ar Eiropas Komisiju, lai tās noteiktu.”
Gunārs Ansiņš, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs: “Pilsētas ir reģionālās attīstības dzinējspēks; ja pilsētā ir kvalitatīva dzīves vide, cilvēki tur paliks.”
Jānis Vītoliņš, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs: “Pašvaldību budžeti ir pārāk mazi, lai no tiem investētu attīstībai, tāpēc Kohēzijas fondi ir bijuši izšķirīgi. Pēdējos gados smagi strādājam pie ārvalstu investīciju un jaunu nozaru piesaistes, taču ģeopolitiskās situācijas dēļ jaunus ārvalstu investorus piesaistīt Latvijas pašvaldībās nav viegli.”
