Rihards Kozlovskis: “Šis EK solis, atbalstot piešķirt papildu finansējumu ES ārējās austrumu robežas drošības stiprināšanai, apliecina, ka Krievijas un Baltkrievijas režīmu īstenotie pasākumi uz ES ārējām robežām ir naidīgs hibrīduzbrukums ar mērķi destabilizēt situāciju un drošību visā ES blokā. Papildu finansējums robežas aprīkošanai apliecina, ka ES ārējās robežas nostiprināšana tiek uztverta kā visu dalībvalstu solidāra atbildība un netiek uzlikta vien uz mūsu reģiona valstu pleciem.”
Jau šobrīd norisinās viedās jeb tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves priekšdarbi uz Latvijas-Krievijas robežas par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem 2024. – 2026. gadam. EK papildus piešķirtais finansējums 17 miljonus eiro apmērā ļaus būtiski atvieglot valsts budžetu.
Plānots, ka visas Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas aprīkošana ar viedo infrastruktūru tiks pabeigta līdz 2026. gada beigām.
Viedā infrastruktūra ir inovatīvs un konstruktīvi sarežģīts risinājums, kas sastāv no elektronisko sakaru tīkla (elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli, elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti), elektroapgādes ārējiem inženiertīkliem, klātbūtnes uztveršanas sistēmas un novērošanas iekārtām, kā arī ar to saistītās infrastruktūras. Šī infrastruktūra būtiski uzlabos robežas apsardzībā iesaistīto institūciju reaģēšanas un novēršanas spējas.
Tāpat Eiropas Komisija ir noteikusi tiesības ierobežot patvēruma tiesības nelegālajiem imigrantiem, kurus Maskavas un Minskas totalitārie režīmi izmanto kā instrumentus bloka destabilizēšanai. Iekšlietu ministrs uzsver, ka Baltijas valstis ir sadzirdētas un šāds EK paziņojums aplieca dalībvalstu tiesības īstenot nacionālus pasākumus, kad tiek ļaunprātīgi pārkāptas demokrātiskās vērtības, tiek apdraudēta nacionālā drošība.
2024. gadā nelegālu iekļūšanas gadījumu skaits uz ES un Baltkrievijas robežas palielinājās par 66% salīdzinājumā ar 2023.gadu.
Eiropas Komisija šonedēļ lēmusi piešķirt 170 miljonus eiro sešām pierobežas valstīm, lai uzlabotu robežu uzraudzību. No šiem līdzekļiem Igaunija saņems 19,4 miljonus eiro, Somija - 50 miljonus eiro, Latvija - 17 miljonus eiro, Lietuva - 15,4 miljonus eiro, Polija - 52 miljonus eiro un Norvēģija - 16,4 miljonus eiro.
