Tiks uzlaboti civilajā aizsardzībā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto darbinieku darba apstākļi un darba drošība, kā arī tiks veicināta reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP), Valsts robežsardzes (VRS), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) – ilgtspējīgāka, efektīvāka, ātrāka un kvalitatīvāka starpnozaru sadarbība un koordinācija. Vienlaikus tiks nodrošināta nekustamo īpašumu izmantošanas efektivitāte un lietderība, kā arī samazināts energoresursu patēriņš iekšlietu resora ietvaros.
To paredz valdības pieņemtie “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”.
Tālredzīgas investīcijas infrastruktūrā ir viens no stūrakmeņiem vispārējai nozares attīstībai, kas ļautu ilgtermiņā ekonomēt finanšu līdzekļus, kas pašlaik tiek tērēti ēku uzturēšanā un remontdarbos. Papildus tam, sakārtotai infrastruktūrai būs pozitīva ietekme uz VUGD, VP, VRS, PMPL un NMPD kapacitāti un reaģētspēju. Projekts palīdzēs padarīt minētos dienestus par konkurētspējīgāku un pievilcīgāku darba vietu, uzlabos reaģētspējas ātrumu, nodrošinās tehniskās kapacitātes saglabāšanu.
Projekta īstenošanai plānots novirzīt 106 424 959 eiro, no tiem 24 669 413 eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 81 755 546 eiro nacionālais līdzfinansējums, uzbūvējot vismaz 10 katastrofu pārvaldības centrus dažādās Latvijas pilsētās. Pieejamā finansējuma ietvaros tiks nodrošināta šo ēku projektēšana un būvdarbi, to atbilstoša aprīkošana ar iebūvējamām mēbelēm, iekārtām un specializēto tehnoloģisko aprīkojumu.
Jāatgādina, ka katastrofu pārvaldības centru (KPC) būvniecība veicina resursu optimizācijas un efektīvākas pārvaldības principu ieviešanu iekšlietu nozarē. Lai gan KPC būvniecība mērķtiecīgi turpinās, kopējā situācija ar iekšlietu nozares nekustamo īpašumu portfeli aizvien ir kritiska, IeM valdījumā esošo nekustamo īpašumu tehniskais stāvoklis gadu no gada turpina pasliktināties, daļa no ēkām ir avārijas vai pirms avārijas stāvoklī. Tikai 1,9% no visām būvēm ir nodotas ekspluatācijā pēc 2000. gada, tas ir, 12 būves no 647 būvēm kopumā. Lielākā daļa VUGD un VP struktūrvienību atrodas vienās un tajās pašās telpās vairāk nekā trīsdesmit gadus, tās ir sliktā tehniskā stāvoklī un funkcionāli nepiemērotas, turklāt lielākajai daļai ēku ir arī augsts energoresursu patēriņš, kas attiecīgi rada negatīvu ietekmi uz kopējo valsts klimata pēdu.
