Ņemot vērā migrācijas spiediena situāciju ES, ziņojums paredz iedalīt skartās dalībvalstis trīs kategorijās – dalībvalstis, kuras skar migrācijas spiediens; dalībvalstis, kurās ir migrācijas spiediena risks; dalībvalstis, kuras saskaras ar ievērojamu migrācijas situāciju. Šobrīd EK Latviju ir iekļāvusi to dalībvalstu grupā, kurā ir “migrācijas spiediena risks”.
Tas paredz, ka saskaņā ar regulu, dalībvalstīm, kuras iekļautas “migrācijas spiediena riska” kategorijā, ir jāizvērtē ieguldījums ES solidaritātes rezervē ar kādu no piedāvātajiem atbalsta veidiem – uzņemot patvēruma meklētājus savā teritorijā, nodrošinot finansiālu ieguldījumu vai sniedzot operatīvu un tehnisku atbalstu citām ES dalībvalstīm.
Regulējums arī paredz iespēju lūgt atbrīvojumu no solidaritātes ieguldījuma, kā arī aicināt EK veikt atkārtotu novērtējumu migrācijas un patvēruma situācijas izmaiņu gadījumā. Vienlaikus EK savā ziņojumā ir īpaši atzīmējusi austrumu robežas valstu ieguldījumu ārējās robežas stiprināšanā, novērošanā un cīņā pret Baltkrievijas un Krievijas veikto migrantu instrumentalizāciju, kas rada īpašu migrācijas spiediena risku.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Latvijas migrācijas politika vienmēr bijusi konsekventa, konservatīva un uz drošību vērsta. Jau četrus gadus Latvijas Valsts robežsardze (VRS) pastāvīgi strādā pastiprinātā režīmā un sekmīgi novērš organizētu nelegālo migrāciju, kas ir viens no Krievijas un Baltkrievijas agresīvo režīmu apzināti radītiem hibrīdkara elementiem pret visu ES kopumā. Lai sargātu Latvijas un līdz ar to arī ES austrumu robežu, ir pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, un šogad tiks noslēgta būvniecība uz Latvijas–Krievijas robežas. Esam ieguldījuši ievērojamas investīcijas, t. sk. EK piešķirtos 140 miljonus eiro, aprīkojot robežu ar modernākajām tehnoloģijām. Latvija ir pastāvīgā dialogā ar EK par migrācijas situāciju valstī, tai skaitā par migrācijas instrumentalizāciju kā pastāvīgu risku, un, ņemot vērā minēto, Latvija izmantos visus sev pieejamos instrumentus, lai skaidrotu EK Latvijas situāciju un lūgtu izņēmumu solidaritātes rezerves ietvaros.”
Iekšlietu ministrs arī norāda, ka par Latvijas pienesumu ES kopējai drošībai ir pilnīga izpratne kā EK prezidentei Urzulai fon der Leienai, tā arī EK iekšlietu un migrācijas komisāram Magnusam Brunneram, kuri personīgi apmeklējuši Latvijas austrumu robežu 2025. gada vasaras nogalē un rudenī. Amatpersonas ir augstu novērtējušas Latvijas paveikto robežas nostiprināšanā un robežas apsardzībā, atzīstot, ka ir būtiski turpināt investīcijas mūsu reģiona drošībā, tādēļ austrumu robežas aizsardzībai ir jābūt vienai no visas ES stratēģiskajām prioritātēm.
Pēc EK ziņojuma publicēšanas sāksies ES dalībvalstu konsultācijas par EK priekšlikumu, bet gala lēmumu par to būs jāpieņem Eiropas Savienības Padomei ar kvalificēto balsu vairākumu.
EK norāda, ka neviena ES dalībvalsts automātiski nav atbrīvota no pienākuma sniegt ieguldījumu ikgadējā solidaritātes rezervē. Lai dalībvalstis, kuras iedalītas grupās, kuras skar migrācijas spiediens vai kuras saskaras ar ievērojamu migrācijas situāciju, varētu pieprasīt daļēju vai pilnīgu izņēmumu no solidaritātes rezerves, ir ne tikai jāiesniedz lūgums, bet arī jāiesniedz rīcības plāns, kas ļaus nākotnē pildīt savu solījumu par ieguldījumu solidaritātes rezervē.
Dalībvalstu iekļaušana kategorijās balstās uz salīdzināmiem un objektīviem “Eurostat” datiem. Atbilstoši regulai galvenie noteicošie faktori ir patvēruma meklētāju un pagaidu aizsardzības statusu saņēmušo personu skaita īpatsvars iepretim dalībvalstu iedzīvotāju skaitam un IKP.
