Vētras, plūdi un karstuma viļņi: Latvija saskaras ar klimata pārmaiņu sekām
Andris Vīksna no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) semināra dalībniekus iepazīstināja ar klimata pārmaiņu novērojumiem un prognozēm Latvijā. Pēdējos gados novērots ekstrēmu laikapstākļu – vētru, plūdu un karstuma viļņu – biežuma un intensitātes pieaugums. Analizējot klimata tendences pa gadalaikiem, eksperts norādīja uz gaidāmo gaisa temperatūras paaugstināšanos un nokrišņu daudzuma palielināšanos. Šīs pārmaiņas rada būtiskus riskus gan dabai, gan cilvēku veselībai un infrastruktūrai.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām sagatavoties klimata pārmaiņu izaicinājumiem, LVĢMC ir izstrādājis brīvpieejas rīku ar detalizētiem datiem un scenārijiem par gaidāmajām klimata pārmaiņām.
Diskusijā par nepieciešamajiem pasākumiem nacionālā līmenī klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai, eksperti aicināja integrēt klimata datus likumdošanas un plānošanas dokumentos, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Kā vienu no būtiskākajiem soļiem eksperti izcēla arī nepieciešamību ieviest valsts mēroga apziņošanas sistēmu, izmantojot šūnu apraidi.
Lietuvā līdz 2050. gadam pieaugs ekstrēmo laikapstākļu biežums
Diana Samulionytė no Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienesta uzsvēra klimata pārmaiņu realitāti Lietuvā, kas izpaužas arvien neprognozējamākos laikapstākļos – sausumā, vētrās un spēcīgos nokrišņos. Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam šie riski pieaugs, radot izaicinājumus dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā. Klimata pārmaiņas ietekmēs arī dzīvnieku populācijas un var palielināt noteiktu sugu izzušanas risku.
Eksperte iepazīstināja arī ar pētījumu par sabiedrības interesi klimata pārmaiņu jautājumos. Analizējot ierakstu lietojumu sociālajos tīklos, atklājās, ka diskusijas par klimatu visaktīvāk norisinās "Facebook" un "X" (agrāk "Twitter") platformās. Interesanti, ka pētījumā novērota korelācija starp sabiedrības interesi par klimata jautājumiem un Covid-19 pandēmiju – pēc ierobežojumu atcelšanas fiksēts pieaugums ar klimatu saistītu ierakstu skaitā.
Nacionālās un reģionālās iniciatīvas klimata pārmaiņu pielāgošanā
Kristīne Zommere-Rotčenkova no LR Klimata un enerģētikas ministrijas iepazīstināja ar Latvijas klimata politikas ietvaru, akcentējot nacionālās iniciatīvas klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā, tostarp izstrādāto Latvijas klimata likumu. Speciāliste uzsvēra, šodienas lēmumi ietekmē nākotnes klimatu, un noteiks to ar kādiem riskiem un izaicinājumiem saskarsies nākamās paaudzes.
Evija Ērkšķe no Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) prezentēja Zemgales sociālekonomisko prognozi 2030. gadam, kurā analizēta klimata pārmaiņu ietekme uz 11 reģiona nozarēm. Prognoze paredz, ka klimata pārmaiņas ietekmēs gan tūrisma jomu, gan lauksaimniecības nozari, un palielinās lauksaimniecībā izmantojamās platības. Vides jomā klimata pārmaiņu ietekme var izpausties invazīvu sugu ienākšanā, savukārt enerģētikas jomā prognozējama plašāka atjaunīgo energoresursu izmantošana. Prognozē uzsvērta arī nepieciešamība veicināt sabiedrības veselību, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, karstuma viļņus.
Ingrīda Brēmere no Baltijas Vides Foruma iepazīstināja ar klimata pārmaiņu pielāgošanās aspektiem Zemgales pašvaldību plānošanas dokumentos. Viņa uzsvēra, ka Jelgavas pilsēta un Bauskas novads jau kopš 2020. gada savos plānošanas dokumentos iekļauj klimata riskus un pielāgošanās pasākumus. Eksperte informēja arī par izstrādes procesā esošo Zemgales reģionālo klimata pārmaiņu pielāgošanās plānu, kas kalpos kā rīks pašvaldībām konkrētu aktivitāšu īstenošanā līdz 2030. gadam. Plāna izstrādē iesaistīti dažādu nozaru eksperti, veicinot starpnozaru sadarbību un pieredzes apmaiņu, lai radītu visaptverošu un efektīvu pielāgošanās stratēģiju reģionam.
Semināra ieraksts pieejams Zemgales plānošanas reģiona Youtube kanālā: https://youtu.be/Hq451CTJJUw
Seminārs "Klimata pārmaiņu ietekme uz sabiedrību un teritorijām" norisinājās Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam projekta "Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā" (Safe Response) ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 673 755,26 EUR, tostarp līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 539 694,21 EUR. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/reagesana-uz-klimata-parmainu-riskiem-un-ekstremaliem-laikapstakliem-noversana-latvijas-un-lietuvas-parrobezu-regiona
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
