Somijas modelis: dialoga un sadarbības nozīme
Vizītes laikā dalībnieki devās uz Dienvidostrobotnijas reģionu Somijā, kur, iepazīstoties ar vietējo pašvaldību un uzņēmumu pieredzi, guva vērtīgu ieskatu vēja enerģijas projektu attīstībā. Jāuzsver, ka Somijā vēja parku plānošana notiek kā nacionālā, tā reģionālā līmenī, taču izšķiroša loma ir pašvaldībām, kas veic detalizētu plānošanu un, iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, nodrošina lielāku sabiedrības atbalstu vēja enerģijas projektiem. Vizītes ietvaros apmeklētais Suolakangas vēja parks ir pārliecinošs piemērs tam, kā sabalansēt iedzīvotāju vēlmes, vides aizsardzības prasības un enerģētikas nozares attīstības mērķus, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz ainavu, atpūtas iespējām, dzīvniekiem un pazemes ūdeņiem.
Kā sanāksmē uzsvēra projekta vadītāja Evija Ērkške, Somijas pieredze apliecina, ka, iesaistot vietējās kopienas, sniedzot savlaicīgu informāciju un veicinot atklātu, caurspīdīgu dialogu, ir iespējams panākt plašāku atbalstu vēja enerģijas attīstībai. Jau projekta sākumposmā Somijas vēja parku attīstītāji veic novērtējumu par ietekmi uz vidi, pārliecinoties, ka vēja parki nekaitē dabai un ainavai. Tāpat notiek konsultācijas ar iedzīvotājiem, lai kopīgi rastu optimālus risinājumus.
Vēl viens pozitīvs aspekts ir finansiālais atbalsts, ko vēja parku attīstītāji sniedz vietējām kopienām. Šie līdzekļi tiek novirzīti infrastruktūras uzlabošanai, izglītības un kultūras projektu atbalstam, tādējādi veicinot gan iedzīvotāju labklājību, gan pozitīvāku attieksmi pret vēja enerģijas projektiem.
Vēja enerģijas potenciāls Latvijā
Arī Latvijā vēja enerģijas plānošana pamazām attīstās, un Aizkraukles novads ir viens no piemēriem. Sanāksmē pašvaldības pārstāve Olita Znotiņa iepazīstināja ar plānoto vēja parku izvietojumu un novadā likumdošanā esošajiem nosacījumiem, kas regulē vēja enerģijas attīstību. Tie veidoti, ņemot vērā teritorijas plānojuma aspektus, iedzīvotāju intereses un vides aizsardzību, tostarp, nosakot liegumus vēja turbīnu izvietošanai gar Daugavu, lai saglabātu ainavu un nodrošinātu piekļuvi ūdenstilpēm. Papildus tam, pašvaldība aktīvi iesaistās sarunās ar potenciālajiem investoriem, lai apspriestu iespējamos ieguldījumus sabiedrībā, piemēram, tūrisma objektu izveidi pie vēja parkiem, tādējādi veicinot reģiona ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību.
Lai gan Latvijā šobrīd ir uzstādītas tikai 56 vēja turbīnas, salīdzinot ar 1601 Somijā, vēja enerģijas attīstības potenciāls ir liels. Sagaidāms, ka aizvien vairāk Latvijas novadu iesaistīsies šīs nozares attīstībā. Lai veicinātu izpratni un atbalstu vēja enerģijas izmantošanai, būtiska ir sabiedrības izglītošana par tās sniegtajām priekšrocībām – klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu un enerģētiskās neatkarības stiprināšanu. Somijas pieredze apliecina, ka vēja enerģija var nodrošināt ne tikai lētāku elektrību, bet arī veicināt reģionālo izaugsmi un ievērojami samazināt CO2 emisijas.
Projekts “BIOWIND” realizēts “Interreg Europe programma 2021. – 2027.gadam” programmas ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 1,978,184 euro (t.sk. 1,570,535.20 euro ERAF finansējums). ZPR budžets ir 192,448.00 euro. Vairāk par projektu iespējams uzzināt: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/uzlabot-sabiedribas-atbalstu-veja-energijai-es-regionos-pielietojot-uz-vidi-un-sabiedriba-balstitu-planosanu
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
