Šie secinājumi ietverti divos kopsavilkuma ziņojumos – “Par pašvaldību īpašumā esošo kūdras ieguves vietu izvērtējumu” un “Par privātpersonu īpašumā esošo kūdras ieguves vietu izvērtējumu”. Ziņojumus izstrādājusi biedrība “Baltijas krasti” pēc Vidzemes plānošanas reģiona pasūtījuma. Tajos analizēts vēsturisko kūdras ieguves vietu ekoloģiskais stāvoklis, dabiskās atjaunošanās procesi un turpmākās teritoriju izmantošanas iespējas.
Izvērtējuma mērķis bija analizēt kamerāli iegūtās datu kopas (t. i., analizējot jau pieejamos datus) par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, identificēt teritorijas, kurās būtu īstenojamas revitalizācijas aktivitātes, kā arī apzināt vietas, kur jau notikusi dabiska atjaunošanās vai renaturalizācija. Analīzē izmantoti dažādi ģeotelpiskie dati un informācijas slāņi, kā arī veikti teritoriju apsekojumi dabā.
Abi kopsavilkumi sagatavoti nacionālas nozīmes projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros, kas tiek ieviests ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzfinansējumu Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģionos.
Pašvaldību īpašumā esošās teritorijas
Kopumā analizētas pašvaldībām piederošas vēsturisko kūdras ieguves vietu teritorijas 42 atradnēs, kuru kopējā platība ir 1417 hektāri. Lielākā daļa šo teritoriju atrodas Vidzemes statistiskajā reģionā – 938 hektāri, kam seko Latgales reģions (219 ha), Kurzemes reģions (193 ha) un Zemgales reģions (67 ha).
Izvērtējums rāda, ka 916 hektāri jeb 65% no analizētās platības jau ir dabiski atjaunojušies vai revitalizēti mērķtiecīgas saimnieciskās darbības rezultātā. Revitalizācija ieteicama aptuveni trešdaļā teritoriju – kopumā 467 hektāru platībā, kas veido 33% no analizētajām teritorijām. Savukārt aptuveni 34 hektāri klasificēti kā revitalizācijai neatbilstīgas zemes, piemēram, autoceļi, apbūve vai teritorijas ar ļoti nelielu vēsturiskā purva pārklājumu.
Lielākā revitalizācijai ieteiktā platība atrodas Vidzemes plānošanas reģionā – 269 hektāri, savukārt procentuāli lielākais revitalizējamo teritoriju īpatsvars konstatēts Kurzemes reģionā.
Izvērtējuma laikā degradētajām teritorijām identificēti seši potenciāli piemērojami revitalizācijas veidi: renaturalizācija, apmežošana, ūdenstilpju veidošana, paludikultūras, kā arī lielogu dzērveņu vai krūmmelleņu audzēšana. Visbiežāk rekomendētie risinājumi ir renaturalizācija un apmežošana, kam seko paludikultūras. Piemērotākā revitalizācijas veida izvēlē ņemts vērā teritorijas hidroloģiskais stāvoklis, veģetācijas raksturojums, kūdras slāņa biezums, kūdras tips un pH vērtība, kā arī reljefs.
Ziņojumos arī norādīts, ka teritorijās, kur pēc 1996. gada izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences un tās pārklājas ar pašvaldībām piederošām zemes vienībām, piemērojams princips “piesārņotājs maksā” (atbildība par teritorijas sakārtošanu gulstas uz darbības veicēju). Šādas teritorijas nav iekļaujamas publiski finansējamo revitalizācijas pasākumu sarakstā. Kopumā identificētas pašvaldībām piederošas zemes vienības 227 hektāru platībā, uz kurām šis princips varētu būt attiecināms.
Analizējot konstatēts, ka vairākās atradnēs, kas šobrīd iekļautas Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādņu 2020.–2030. gadam 3. pielikumā, faktiskais zemes lietojums vairs neatbilst vēsturisko kūdras ieguves vietu raksturojumam. Tādēļ ziņojumā rosināts 82 hektāru no minētā pielikuma izslēgt.
Abi ziņojumi pieejami Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē.
Papildinformācijai
Projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros.
Projekta īstenošanas teritorijas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plāna tvērumam, kurš nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru NUTS 3. līmenī.
Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot attīstības plānošanu un koordinējot pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbību. Reģiona lēmējinstitūcija ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, bet izpildinstitūcija – Administrācija.
Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības: divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi: Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv.
