Sēdes sākumā Jelgavas digitālā centra vadītāja Ilze Āboliņa iepazīstināja Attīstības padomes locekļus ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības un Zemgales plānošanas reģiona pieredzi civilās aizsardzības apmācību organizēšanā, kā arī pašvaldības atbalsta sistēmu un digitālo risinājumu attīstībā.
Jelgavas digitālais centrs nodrošina pašvaldības IT atbalsta, IT attīstības un projektu vadības funkcijas, Pašvaldības operatīvās informācijas centra jeb POIC iedzīvotāju atbalsta funkciju, civilās aizsardzības procesu koordinēšanu, kiberdrošības kontroli un datu aizsardzības procesu uzraudzību. Vienlaikus centrs īsteno vienotu informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģiju visās pašvaldības iestādēs, veicinot mūsdienīgu, drošu un viedu risinājumu ieviešanu.
Kā viens no praktiskiem piemēriem tika izcelts POIC kontaktcentrs 8787, kas 24/7 režīmā nodrošina iedzīvotāju ziņojumu apstrādi un kontroli, palīdzot operatīvi risināt pilsētvidē konstatētās problēmas. Šāda centralizēta pieeja ļauj efektīvāk koordinēt operatīvo dienestu sadarbību, informācijas apriti un nepieciešamo resursu plānošanu. I. Āboliņa uzsvēra, ka Jelgavā civilās aizsardzības un krīzes vadības sistēmas attīstītas pakāpeniski aptuveni desmit gadu laikā, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Sēdes turpinājumā Attīstības padomes locekļi tikās ar Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba pulkvedi Edmundu Svenču un viņa kolēģiem, lai pārrunātu drošības situāciju Latvijā un Kurzemē, kā arī ar civilo aizsardzību saistītus jautājumus. Sarunās īpaša uzmanība tika pievērsta pašvaldību un Zemessardzes sadarbības stiprināšanai, tostarp krīzes situāciju pārvaldībā, informācijas apmaiņas pilnveidē un efektīvākas iedzīvotāju apziņošanas nodrošināšanā ārkārtas situācijās.
Tāpat sēdē tika pārrunātas aktualitātes Kurzemes plānošanas reģiona īstenotajā projektā “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos”. Projekta ietvaros tiek stiprinātas speciālistu zināšanas un kapacitāte, lai pašvaldības varētu efektīvāk plānot un īstenot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus vietējā līmenī.
Sēdes noslēgumā Attīstības padomes locekļi pārrunāja arī citus reģionam un Kurzemes pašvaldībām aktuālus jautājumus.
2026. gada 29. maija sēdes darba kārtība un ar to saistītie dokumenti pieejami Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē.
PAR KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONU
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot attīstības plānošanu un koordinējot pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbību. Reģiona lēmējinstitūcija ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, bet izpildinstitūcija – Administrācija.
Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības: divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi: Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv.
