Diskusijā tika iesaistīti skolēni, vecāki, pedagogi, izglītības jomas speciālisti no dažādām vispārējās, profesionālās un interešu izglītības iestādēm un Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību izglītības politikas veidotāji. Šī mērķtiecīgi veidotā dalībnieku daudzveidība ļāva aplūkot STEAM jomas jautājumus no dažādiem skatupunktiem, palīdzot ielikt pamatus tālākām projekta aktivitātēm.
Radošā un dinamiskā gaisotnē, moderatores Vitas Brakovskas vadībā, dalībnieki sākotnēji identificēja un apsprieda galvenos izaicinājumus četrās būtiskās jomās: STEAM mācīšanas metožu pilnveidē, skolēnu un ģimeņu izpratnē par STEAM nozīmi karjeras izvēlē un veidošanā, uzņēmēju plašākā iesaistē izglītības procesos, kā arī sadarbībā starp dažādām iesaistītajām pusēm. Kā būtiskākie šķēršļi tika minēti resursu (gan metodisko, gan finanšu) trūkums, nepietiekama praktiskā mācīšanās un saikne ar reālo dzīvi, skolotāju pārslodze un motivācijas trūkums, vāja komunikācija un sadarbība starp skolām, vecākiem un uzņēmējiem, kā arī informācijas trūkums par STEAM karjeras iespējām.
Pēc izaicinājumu apzināšanas, dalībnieki ķērās pie risinājumu meklēšanas. Izmantojot dizaina domāšanas pieeju, esošās un vēlamās situācijas novērtēšanai, sešas darba grupas kopumā radīja 60 konkrētas idejas STEAM jomas stiprināšanai reģionā. Lai idejas nepaliktu tikai uz papīra, katra komanda izvēlējās vienu ieceri padziļinātai analīzei un ātrai testēšanai reālajā vidē – veicot nelielu “lauka pētījumu” un uzrunājot iedzīvotājus ārpus diskusijas telpām, lai noskaidrotu viņu viedokli un pārbaudītu ieceres dzīvotspēju, pirms tālāk pārdomāt tās īstenošanas iespējas.
Testēšanai izvirzītās idejas aptvēra plašu loku, risinot iepriekš identificētos izaicinājumus. Viena no tām rosināja paplašināt populāro “Ēnu dienu” par “Ēnu nedēļu”, lai skolēni gūtu dziļāku un reālāku ieskatu dažādās profesijās. Cita piedāvāja ieviest elastīgāku mācību pieeju, vienu dienu nedēļā veltot praktiskām nodarbībām ārpus klases un ļaujot skolēniem specializēties savās interešu jomās. Tika apsvērts arī modelis kopienu pašorganizācijai, kur iedzīvotāji paši īstenotu sev svarīgus, sabiedriski noderīgus projektus. Tāpat tika domāts par mehānismiem jēgpilnai vecāku iesaistei izglītības procesos, uzsverot kopīgas darbošanās nozīmi ar bērniem un iezīmēts arī konceptuālāks redzējums par STEAM integrāciju un pielāgošanu dažādiem cilvēka dzīves posmiem. Īpašu atzinību un uzvaru dalībnieku balsojumā ieguva radošā ideja par izglītojošu galda spēli “Kur man dzīvē šitas noderēs?”, kuras mērķis ir caur dažādiem spēles tēliem un aizraujošiem piedzīvojumiem palīdzēt spēlētājiem atraktīvi izprast, kā STEAM priekšmetos (piemēram, ģeogrāfijā plānojot ceļojumu, fizikā skaidrojot ikdienas parādības vai matemātikā rēķinot budžetu) apgūtās zināšanas noder reālajā dzīvē. Šāda spēle varētu mazināt plaisu starp teoriju un praksi, kā arī saliedēt dažāda vecuma spēlētājus gan mājās, gan klasē.
Noslēgumā dalībnieki par būtisku ieguvumu atzina unikālo iespēju starpnozaru dialogam, kas ļāva apmainīties viedokļiem un veidot daudzpusīgu skatījumu uz aktuālo situāciju. Tika pausta vienota pārliecība, ka STEAM jomas attīstība ir sekmējama vienīgi mērķtiecīgā un koordinētā sadarbībā starp visām iesaistītajām pusēm – izglītības iestādēm, pašvaldībām, uzņēmējiem, vecākiem un jauniešiem.
Projekts Nr. LL-00087 “Nākotnes prasmju pamats - zināšanas un kapacitāte STEAM jomā” | The foundation of future skills – knowledge and capacity in the field of STEAM tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 303 657,80 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 242 926,24 eiro.
Plašāk par projektu šeit.
