27. novembrī noslēdzās atzinumu sniegšana IZM sagatavotajam informatīvajam ziņojumam par jauno finansēšanas modeli “Programma skolā”, šajā laikā tika saņemti 104 iebildumi un priekšlikumi no dažādām organizācijām. Piemēram, no Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas.
Virzot informatīvo ziņojumu tālāk MK, ņemti vērā 64 sociālo un sadarbības partneru priekšlikumi un iebildumi – gan novēršot neskaidrības modeļa aprakstā, gan iestrādājot minētos priekšlikumus informatīvajā ziņojumā.
Piemēram, IZM ņēmusi vērā sociālo partneru lūgumu paredzēt modelī, ka individuāla pedagoga darba slodze un algas likme tiek noteikta atbilstoši normatīvajam regulējumam un izglītības iestādes izstrādātiem un ar dibinātāju saskaņotiem iekšējiem noteikumiem.
Par daļu no priekšlikumiem turpināsies sarunas ar sociālajiem un sadarbības partneriem pie normatīvā regulējuma izstrādes, jo daļa no tiem bija tādi, kas būtiski sadārdzinātu jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu, un vēl daļa – ar dažādiem risinājumiem, kur nepieciešama vienošanās starp partneriem.
“IZM vārdā pateicos ikvienam no sociālajiem un sadarbības partneriem par iesaisti, jo mūsu visu mērķis ir panākt augstas kvalitātes izglītības pieejamību ikvienam bērnam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas. Mēs noteikti turpināsim dialogu, taču vienlaikus, lai informētu Ministru kabinetu par “Programma skolā” ieviešanas progresu, informatīvais ziņojums tiek virzīts izskatīšanai valdībā,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Starp priekšlikumiem, kas netika ņemti vērā un kas vēl vairāk sadārdzinātu modeļa ieviešanu, bija, piemēram, aicinājums piemērot finansējuma aprēķina principus atbilstoši jaunajam modelim arī izglītības iestādēm, kuras īsteno tikai speciālās izglītības programmas, vai pirmsskolas izglītības posmam. IZM vērš uzmanību, ka pēc modeļa “Programma skolā” īstenošanas uzsākšanas, ministrija plāno turpināt darbu pie finansēšanas modeļu pārskatīšanas arī pirmsskolas, profesionālās, speciālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.
“Mēs redzam, ka sociālie un sadarbības partneri pauž bažas par finansējuma pieejamību jaunā modeļa “Programma skolā” ieviešanai. IZM ir apņēmības pilna meklēt līdzekļus gan savā, gan citos resoros, lai jauno modeli varētu ieviest no 2025. gada 1. septembra, kā plānots,” uzsvēra Čakša.
Noslēdzoties atzinumu iesniegšanas procesam, IZM 6. decembrī aicināja sociālos un sadarbības partnerus uz informatīvā ziņojuma saskaņošanas sanāksmi. Plānots, ka turpmākas diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem par modeļa ieviešanas principiem, t. sk. atbilstības kritērijiem, kvalitātes un kvantitatīvajiem kritērijiem, turpināsies normatīvā regulējuma izstrādes procesā.
Jau vēstīts, ka IZM ir izstrādājusi vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, kura pamata mērķis ir panākt taisnīgu un atbilstošu samaksu pedagogiem neatkarīgi no klašu lieluma, demogrāfiskās situācijas pašvaldībā, kā arī nodrošināt augstas kvalitātes izglītības pieejamību ikvienam bērnam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas.
IZM izstrādātais informatīvais ziņojums, kā arī sociālo un sadarbības partneru iesniegtie priekšlikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā” pieejama Tiesību aktu publiskajā portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/57d71df6-ae1d-447b-ae99-3f91edef4a90
