Latvijas 4. klašu skolēnu vidējais sniegums, piemēram, matemātikas testā ir augstāks nekā skolēniem Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Vācijā un ASV. Šajā pētījuma ciklā matemātikā augstāks sniegums nekā Latvijai ir Īrijas, Polijas un Lietuvas skolēniem. Visaugstākais sniegums matemātikas testā ir Singapūras skolēniem – 615 punkti.
Pētnieki uzsver, ka pētījuma mērķis nav sacensība starp valstīm – valstu izglītības sistēmas ir dažādas un dažādi ir valstu sociāli politiskie, kultūras un ekonomiskie konteksti. Valstu vidējie rezultāti mēdz būt līdzīgi, kā, piemēram, Latvijai, Nīderlandei un Norvēģijai šajā pētījumā, taču daudz svarīgāk ir pievērst uzmanību tendencēm un rezultātu izkliedei valsts ietvaros. Tā, piemēram, salīdzinot ar iepriekšējo TIMSS pētījuma ciklu 2019. gadā, Latvijas 4. klašu skolēnu sniegums, joprojām paliekot virs dalībvalstu vidējā, matemātikā ir samazinājies par 12 punktiem, dabaszinātnēs par 16 punktiem.
Latvijas skolēni, kas 2023. gada pavasarī pildīja pētījuma uzdevumus, Covid-19 pandēmijas laikā mācījās 1. un 2. klasē un pieredzēja ilgstošas mācības attālināti, kā arī pagarinātus brīvlaikus. Tāpat šo skolēnu mācību process sakrita ar Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā saistīto spriedzi sabiedrībā. TIMSS 2023 pētījuma vadītāja un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Linda Mihno uzsver: “Es personīgi lepojos ar Latvijas skolēnu rezultātiem, ņemot vērā visus apstākļus. Jaunā mācību standarta ietekmi uz 4. klašu skolēnu rezultātiem varēsim vērtēt nākamajā TIMSS 2027 ciklā, kad skolēni jau no pirmās klases būs mācījušies pēc tā. Kopš TIMSS 2019 ir notikuši vairāki būtiski notikumi, tajā skaitā arī COVID pandēmija un attālinātās mācības, noteikti veiksim to ietekmes padziļinātu izpēti.”
Jaunais pētījums, ar kura rezultātiem šodien iepazīstas un par kuriem diskutē Latvijas Universitātē notiekošās konferences dalībnieki, parāda, ka Latvijā 12% skolēnu spēj sasniegt ļoti augsto matemātikas kompetences līmeni, kas ir nedaudz vairāk salīdzinājumā ar 2019. gadu. Taču ir palielinājies skolēnu īpatsvars, kuri nevar sasniegt zemāko kompetences līmeni, un ir samazinājies to skolēnu īpatsvars – no 50% uz 44%, - kuri spēj sasniegt augstu kompetences līmenī. Kā uzsver IZM valsts sekretāra vietniece – Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Ilze Saleniece: “Klases, kurās strādā skolotāji, kļūst daudzveidīgākas un skolēnu mācīšanās vajadzības – arvien dažādākas. Mums ir svarīgi, ka kompetences un savus talantus attīsta katrs bērns. Turklāt ieguldījumam tieši pirmsskolā un sākumskolā ir vislielākā atdeve ilgtermiņā, tāpēc nepieciešams pēc iespējas agrīni novērtēt katra skolēna prasmju attīstību un sniegt tā izaugsmei nepieciešamo atbalstu. Tāpēc veidosim skolēnu individuālā snieguma monitoringa darbus pirmsskolas, 3. un 6.klases skolēniem, lai skolai, skolotājiem un vecākiem ir pieejami dati par individuālo skolēnu sniegumu, ieteikumi, kā to uzlabot un iespējas plānot un īstenot katram skolēnam atbilstošus atbalsta pasākumus.”
Gan Latvijas, gan starptautisko organizāciju pētnieki skolēnu augstāka snieguma iespējas pamatprasmēs – matemātikā, dabaszinātnēs, tekstpratībā, - saista ar skolēnu kompetenču, talantu un labbūtību atbalstošu atmosfēru jeb skolas klimatu. Pētnieki norāda uz saistību starp skolēnu sniegumu un piederības sajūtu skolai. Šajā ziņā Latvijai ir lielas iespējas izaugsmei un skolēnu snieguma paaugstināšanai.
Skolēnu prasmju attīstību un izaugsmi vistiešākajā veidā nodrošina skolotājs. Tādēļ nozīmīgs atbalsts skolēnu individualizētam mācīšanās atbalstam ir metodiskais atbalsts skolotājam. Valsts izglītības satura centra paspārnē nupat uzsākta nacionāla un pašvaldības līmeņa metodiskā atbalsta sistēmas izveide, lai ikvienam skolotājam būtu pieejamas zināšanas un instrumenti skolēnu atbalstam.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
Par TIMSS pētījumu
TIMSS 2023 pētījumā tika vērtētas un salīdzinātas 4. klašu skolēnu matemātikas un dabaszinātņu kompetences 58 pasaules valstīs (izglītības sistēmās). Latvijas skolas TIMSS starptautisko pētījumu ciklu programmā piedalījās jau piekto reizi, kad 2023. gada pavasarī 4 299 Latvijas 4. klašu skolēni no 154 skolām pildīja TIMSS uzdevumus un atbildēja uz aptaujas jautājumiem.
Pētījumā matemātikas testā skolēni veica uzdevumus ar skaitļiem un mērīšanu, ģeometrijas uzdevumus, un datu nolasīšanas, salīdzināšanas un attēlošanas uzdevumus. Dabaszinātņu testā skolēni pildīja bioloģijas, fizikālo zinātņu un zemes zinātņu uzdevumus. Gan skolēni, gan skolotāji un skolu direktori atbildēja uz aptaujas jautājumiem, kas saistīti ar mācīšanās un mācīšanas pieredzi un praksi skolās, un skolu vidi.
Vairāk par pētījuma rezultātiem lasāms LU Izglītības pētniecības institūta vadošās pētnieces Lindas Mihno sagatavotajā ziņojumā “Latvija Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskajā pētījumā TIMSS 2023: Pirmie rezultāti”.
IEA TIMSS 2023 starptautiskais ziņojums angļu valodā pieejams IEA tīmekļa vietnē.
