Jaunā sistēma palīdz dalībvalstīm panākt makroekonomisko stabilitāti, izaugsmi un fiskālo stabilitāti, kas ir kritiski svarīgi ES ekonomiskajam potenciālam pārbaudījumiem pilnajā mūsdienu globālajā vidē. Tā arī veicina reformas un investīcijas, kas liks pamatus ilgtermiņa ekonomikas stabilitātei un ilgtspējīgai izaugsmei. Visbeidzot, tā palīdz veidot noturīgāku, taisnīgāku, konkurētspējīgāku un drošāku ES ekonomiku iedzīvotāju labā.
Eiropas pusgada rudens pakete ir tapusi laikā, kad pēc ilgstoša stagnācijas perioda ES ekonomika atgriežas pie pieticīgas izaugsmes. Prognoze rāda, ka, kamēr dalībvalstis vajadzības gadījumā veiks fiskālo korekciju, publiskās investīcijas 2025. gadā gandrīz visās dalībvalstīs palielināsies, un vairākās dalībvalstīs ievērojama daļa no tām būs no NextGenerationEU Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES līdzekļiem.
Vienkāršāki noteikumi, kuros ņemti vērā dažādi fiskālie izaicinājumi
Jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma paredz vienkāršākus un pārredzamākus fiskālos noteikumus. Tajā izmanto vienotu darbības rādītāju – dalībvalsts daudzgadu neto izdevumu virzību, kas atvieglo atbilstības izsekošanu. Ar šo sistēmu arī ievieš uz risku balstītu uzraudzību, kas pielāgota katras dalībvalsts individuālajai fiskālajai situācijai un ļauj veikt pakāpeniskāku fiskālo korekciju, ja tās pamatā ir konkrētas reformas un investīcijas.
Jaunā sistēma ļauj pakāpeniski un reālistiski samazināt valsts parāda līmeni, kas pēc Covid-19 pandēmijas un tai sekojošās enerģētikas krīzes ir ievērojami palielinājies. Stabilas publiskās finanses ir makroekonomiskās stabilitātes un noturīgas ekonomikas izaugsmes priekšnoteikums.
Izaugsmi veicinošu reformu un investīciju sekmēšana
Saskaņā ar jauno sistēmu visas dalībvalstis savos vidēja termiņa plānos iekļauj reformas un investīcijas, kas paredzētas, lai īstenotu ES kopīgās prioritātes un novērstu problēmas, kas identificētas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos Eiropas pusgada kontekstā. Tās ietver zaļo un digitālo pārkārtošanos, sociālo un ekonomisko noturību, enerģētisko drošību un aizsardzības spēju veidošanu.
Vidēja termiņa plānu novērtēšana
Vidēja termiņa plāni ir jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas stūrakmens. Fiskālo, reformu un investīciju mērķu integrēšana vienotā vidēja termiņa plānā izveido saskaņotu un racionalizētu procesu.
Komisija ir pabeigusi novērtējumu par 21 no 22 iesniegtajiem plāniem.
Komisija ir novērtējusi, ka no minētā 21 plāna jaunās sistēmas prasībām atbilst 20 plāni, un ir noteikusi ticamu fiskālo virzību, lai nodrošinātu, ka attiecīgo dalībvalstu parāda līmenis tiek noturīgi samazināts vai saglabāts piesardzīgā līmenī. Tas attiecas uz šādām dalībvalstīm: Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Īrija, Grieķija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija. Attiecībā uz šīm dalībvalstīm Komisija iesaka Padomei apstiprināt to plānos iekļauto neto izdevumu virzību. Attiecībā uz Nīderlandi Komisija ir ierosinājusi Padomei ieteikt tādu neto izdevumu virzību, kas atbilst tehniskajai informācijai, kuru Komisija nosūtīja jūnijā.
Komisija joprojām vērtē Ungārijas vidēja termiņa plānu.
Piecos no 20 vidēja termiņa plāniem, kurus Komisija ir novērtējusi pozitīvi, neto izdevumu virzība ir balstīta uz korekcijas perioda pagarināšanu no četriem līdz septiņiem gadiem. Pagarinājuma pamatā ir plānos iekļautais reformu un investīciju saistību kopums. Komisija novērtēja, ka visos piecos plānos iekļautie pasākumi atbilst kritērijiem, lai pagarinājums būtu pamatots. Tas attiecas uz Somijas, Francijas, Itālijas, Spānijas un Rumānijas vidēja termiņa plāniem.
2025. gada budžeta plānu projektu novērtēšana
Komisija ir arī novērtējusi 2025. gada budžeta plānu projektus (BPP), ko iesniegušas 17 eirozonas dalībvalstis, un ir pārbaudījusi, vai tie ir piemēroti pirmie soļi attiecīgo vidēja termiņa plānu īstenošanā.
Komisija, vērtējot budžeta plānu projektus, galvenokārt pievēršas neto izdevumu pieaugumam 2024.–2025. gadā, novērtējot, vai neto izdevumi nepārsniedz dalībvalstu vidēja termiņa plānos noteiktos maksimālos apjomus, ja šāds plāns ir pieejams un atzīts par atbilstošu jaunajai sistēmai.
Astoņas eirozonas dalībvalstis ir nodrošinājušas atbilstību fiskālajiem ieteikumiem, savukārt septiņas nav pilnībā nodrošinājušas atbilstību, viena nav nodrošinājusi atbilstību un attiecībā uz vienu valsti pastāv risks neatbilst ieteikumam:
- novērtēts, ka Grieķija, Kipra, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Itālija, Horvātija un Francija ir nodrošinājušas atbilstību ieteikumiem, jo tiek prognozēts, ka to neto izdevumi nepārsniegs maksimālos apjomus;
- novērtēts, ka Igaunija, Vācija, Somija un Īrija nav pilnībā nodrošinājušas atbilstību ieteikumiem, jo tiek prognozēts, ka to gada (Somija, Īrija) un/vai kumulatīvie (Igaunija, Vācija, Īrija) neto izdevumi pārsniegs attiecīgos maksimālos apjomus;
- novērtēts, ka Luksemburga, Malta un Portugāle nav pilnībā nodrošinājušas atbilstību ieteikumam: lai gan to neto izdevumi tiek prognozēti maksimālo apjomu robežās, šīs valstis saglabās enerģētikas ārkārtas atbalsta pasākumus, nevis līdz 2024.–2025. gada ziemai tos pakāpeniski pārtrauks, kā ieteikusi Padome;
- novērtēts, ka Nīderlande nav nodrošinājusi atbilstību ieteikumam, jo tiek prognozēts, ka neto izdevumi pārsniegs maksimālos apjomus;
- novērtēts, ka Lietuvai pastāv risks neatbilst ieteikumam, jo tiek prognozēts, ka neto izdevumi pārsniegs tempu, kādu Komisija uzskatītu par piemērotu pirmo soli jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas īstenošanā.
Nākamie soļi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanā
Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra ir Stabilitātes un izaugsmes pakta tā sauktā “korektīvā daļa”.
Šajā rudens paketē ir izklāstīti Komisijas ieteikumi attiecībā uz daudzgadu neto izdevumu virzību pārmērīga budžeta deficīta novēršanai astoņās dalībvalstīs (Beļģijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā), uz kurām pašlaik attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.
Lielākajai daļai šo dalībvalstu korektīvie pasākumi ir balstīti uz neto izdevumu virzību, kuru dalībvalsts noteikusi savos vidēja termiņa plānos. Tas saskan ar jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas spēcīgo uzsvaru uz valstu atbildību par fiskālajām saistībām.
Ja nav iesniegts vidēja termiņa plāns vai nav ieteikuma par vidēja termiņa plānu, kā tas ir Beļģijas un Ungārijas gadījumā, korektīvā virzība pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumā ir balstīta uz Komisijas četru gadu atsauces trajektoriju, kas atjaunināta, pamatojoties uz jaunākajiem datiem.
Attiecībā uz Austriju un Somiju paketē ir iekļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktā paredzētais ziņojums, kurā novērtēta šo dalībvalstu atbilstība deficīta kritērijam.
Austrija plāno, ka 2024. gadā deficīts būs virs atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP, un saskaņā ar Komisijas prognozi deficīts nekļūs mazāks par atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP, ne 2025., ne 2026. gadā, pieņemot, ka politika nemainīsies. Tādēļ Komisija apsvērs iespēju ierosināt Padomei noteikt, ka Austrijai ir pārmērīgs budžeta deficīts. Austrijas iestādes ir paudušas nodomu veikt nepieciešamos pasākumus, lai 2025. gadā deficītu samazinātu zem 3 %. Komisija ir gatava izvērtēt jaunus pasākumus, tiklīdz valdība būs oficiāli par tiem vienojusies un tie būs pietiekami detalizēti.
Arī Somija ziņoja, ka plānotais deficīts 2024. gadā pārsniegs 3 % no IKP, bet Komisija neplāno attiecībā uz Somiju ierosināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras sākšanu, jo tiek prognozēts, ka bez papildu politikas pasākumiem deficīts jau no 2025. gada vairs nepārsniegs atsauces vērtību.
Pēcprogrammas uzraudzības ziņojumi
Pēcprogrammas uzraudzībā tiek vērtēts to dalībvalstu ekonomiskais, fiskālais un finansiālais stāvoklis, kuras ir izmantojušas finansiālās palīdzības programmas (Kipra, Grieķija, Īrija, Portugāle un Spānija), galveno uzmanību pievēršot to atmaksāšanas spējai. Ziņojumos secināts, ka visas piecas dalībvalstis saglabā spēju atmaksāt savu parādu.
Nākamie soļi
Padome un Eurogrupa tagad apspriedīs Eiropas pusgada rudens fiskālajā paketē izklāstīto.
Pēc tam, kad Padome būs apstiprinājusi vidēja termiņa plānus, Komisija uzraudzīs, vai dalībvalstis ievēro plānos ietvertās saistības attiecībā uz visu plānā ietverto laikposmu. Dalībvalstis iesniegs gada progresa ziņojumus, lai sekmētu efektīvāku uzraudzību un izpildi.
Komisija tuvākajās nedēļās iepazīstinās ar Eiropas pusgada rudens paketes otro daļu, kurā iekļauta gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, eirozonai adresēts ieteikums, brīdināšanas mehānisma ziņojums un priekšlikums vienotajam nodarbinātības ziņojumam.
Papildinformācija
