ĪSUMĀ
-
Vairumā gadījumu: obligāti rakstveida līgumi par lauksaimniecības produktu piegādi.
-
Skaidrāki marķēšanas un reklāmas noteikumi.
-
Publiskajos iepirkumos prioritāte vietējiem un sezonāliem produktiem no ES.
Grozījumi kopējās lauksaimniecības politikas tiesību aktos ir vērsti uz lauksaimnieku līgumiskā stāvokļa nostiprināšanu un tādējādi viņu ienākumu stabilizēšanu. Trešdien deputāti ar 532 balsīm par, 78 pret un 25 atturoties apstiprināja savu pozīciju sarunām ar Padomi, ierosinot vairākus uzlabojumus.
Rakstveida līgumi un ražotāju organizācijas
Deputāti atbalsta obligātus rakstveida līgumus par lauksaimniecības produktu piegādēm. Tomēr viņi ierosina, ka ES dalībvalstis var atbrīvot konkrētas nozares no šīs prasības pēc nozari pārstāvošas organizācijas lūguma. Parlaments arī rosina samazināt slieksni, līdz kuram dalībvalstis var nolemt, ka līgumi nav obligāti, no Komisijas piedāvātajiem 10 000 eiro līdz 4000 eiro.
Lai izvairītos no nevajadzīgas konkurences starp ražošanas modeļiem, deputāti iebilst pret bioloģisko ražotāju organizāciju izveidi.
Marķēšana un tirdzniecība
Deputāti vēlas lielāku skaidrību par terminu “taisnīgs” vai “godīgs” piemērošanu lauksaimniecības produktiem. Viņi vēlas, lai kritēriji, kas pieļauj šādu marķējumu, ietvertu produktu ieguldījumu lauku kopienu attīstībā un lauksaimnieku organizāciju attīstības veicināšanā.
Termins “īsa piegādes ķēde” marķējumos vai reklāmā būtu jāizmanto tikai produktiem, kas ražoti ES ar ierobežotu starpnieku skaitu starp lauksaimnieku un galapatērētāju vai kas tiek pārvadāti nelielā attālumā vai īsā laikā, uzskata EP deputāti.
Pesticīdi importētos pārtikas produktos
Deputāti arī rosina noteikt, ka augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus un barību no trešām valstīm drīkst importēt tikai tad, ja to pesticīdu atlieku līmenis ir zemāks par maksimāli pieļaujamo līmeni, kas noteikts ES ražotajiem produktiem.
Publiskais iepirkums
ES dalībvalstīm būs jānodrošina, ka publiskā iepirkuma procedūrās piešķirtie piegādes līgumi attiecas uz ES ražotiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem, jo īpaši izvēloties vietējos un sezonālos produktus. Priekšroka būtu jādod produktiem ar ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Stingrāka gaļas definīcija
EP deputāti nolēma definēt gaļu kā “dzīvnieku ēdamās daļas” un precizēt, ka tādi nosaukumi kā “steiks”, “eskalops”, “desa” vai “burgers”, ir izmantojami tikai produktiem, kas satur gaļu, un tos nedrīkst izmantot šūnu kultūras rezultātā iegūtiem produktiem.
Citāts
Ziņotāja Selīna Imāra (EPP, Francija) plenārsēdē teica: “Mēs vēlamies nodrošināt, ka lauksaimniekiem ir līgums ar pirmo pircēju piegādes ķēdē. Mums jāpieliek punkts pašreizējām nestabilajām biznesa attiecībām. Pārāk bieži tajās trūkst līdzsvara. Mums jāgarantē taisnīga atlīdzība tiem, kas mūs baro, ņemot vērā ražošanas izmaksas.”
“Lauksaimnieku ienākumi nav tikai statistika vai abstrakti skaitļi. Tas ir taisnīguma, cieņas un dažkārt pat izdzīvošanas jautājums. Tie, kas ražo mūsu pārtiku, pārstāv mūsu identitāti. Šis instruments ir mazākais, ko esam viņiem parādā,” viņa piebilda.
Turpmākie soļi
Sarunas ar dalībvalstīm par likuma galīgo redakciju sāksies otrdien, 14. oktobrī.
