ĪSUMĀ
-
Lielāka elastība lauksaimniekiem, lai saglabātu zemi labā lauksaimnieciskā un vides stāvoklī.
-
Obligāti krīzes maksājumi lauksaimniekiem, kurus skārušas dabas katastrofas.
-
Augstākas maksimālās summas mazajām saimniecībām.
Ziņojumā, kas pieņemts ar 492 balsīm “par”, 111 balsīm “pret” un 39 atturoties, EP deputāti prasa lielāku elastīgumu un atbalstu lauksaimniekiem, lai tie varētu ievērot esošos kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) noteikumus.
Vides prasības
Deputāti vēlas dot lauksaimniecībām vairāk elastības, kā panākt atbilstību KLP vides noteikumiem. Viņi uzskata, ka par atsevišķām laba lauksaimnieciskā un vides stāvokļa prasībām (LLVS) atbilstošām būtu jāuzskata ne tikai saimniecības, kas pilnībā sertificētas kā bioloģiskas, bet arī tādas, kas atrodas īpaši aizsargājamās teritorijās vai ir mazākas par 50 hektāriem.
Krīzes maksājumi
Parlaments iebilst pret Komisijas ierosināto jauna veida tiešo maksājumu lauksaimniekiem, kurus skārušas dabas katastrofas. Vienlaikus deputāti piekrīt Komisijas priekšlikumam par jaunu krīzes maksājumu, izmantojot ES lauku attīstībai paredzētos līdzekļus. Šis krīzes atbalsts lauksaimniekiem būtu obligāts dalībvalstīm, uzskata deputāti. Dzīvnieku slimību uzliesmojumi būtu jāpievieno to notikumu sarakstam, kuru gadījumā būtu iespējams pieprasīt finansiālu atbalstu, viņi norāda.
Lai vairāk lauksaimnieku varētu saņemt atbalstu gadījumā, ja viņi nekontrolējamu risku dēļ zaudē ienākumus vai daļu no ražošanas apjoma, deputāti ierosina arī samazināt slieksni, kad lauksaimnieki var saņemt naudu no valstu valdībām, lai segtu apdrošināšanas prēmijas. Viņi ierosina slieksni vismaz 15% no zaudētā vidējā gada ražošanas apjoma vai ienākumiem salīdzinājumā ar Komisijas ierosinātajiem 20%.
Mazie lauksaimnieki un izmaiņas stratēģiskajos plānos
Parlaments ierosina palielināt maksimālo iespējamo atbalstu mazajiem lauksaimniekiem: gada maksājumu līdz 5000 eiro (nevis 2500 eiro, kā ierosinājusi Komisija) un jaunu vienreizēju maksājumu uzņēmējdarbības attīstībai līdz 75 000 eiro (no ierosinātajiem 50 000 eiro).
Lai paātrinātu jauno elastīguma noteikumu īstenošanu, EP deputāti norāda, ka 2026. gadā izmaiņas valstu stratēģiskajos plānos, kas balstās uz šo jauno tiesību aktu, varētu stāties spēkā pirms to oficiālas apstiprināšanas Komisijā.
Citāts
EP ziņotājs Andrē Rodrigešs (S&D, Portugāle) teica: “Mēs sūtām skaidru signālu gandrīz deviņiem miljoniem lauksaimnieku ES, ka Eiropa viņus ir uzklausījusi. Pašreizējā birokrātiskā labirinta vietā viņi saņems vienkāršākus noteikumus, mazāk birokrātijas un lielāku paredzamību. Sarunas ar Padomi jāuzsāk nekavējoties, lai samazinātu administratīvo slogu, palielinātu finansējumu mazajiem lauksaimniekiem un atslogotu zemkopjus, vienlaikus neapdraudot mūsu vides mērķus. Mums jāvienojas par noteikumiem, kas darbojas praksē, samazina nesamērīgas sankcijas un respektē reģionālās īpatnības, nodrošinot stabilitāti Eiropas ražotājiem.”
Turpmākie soļi
Sarunas ar dalībvalstīm sāksies ceturtdien, 9. oktobrī, lai, iespējams, 2025. gada novembra plenārsēdē varētu pieņemt jauno noteikumu galīgo redakciju.
Pamatinformācija
Komisija 2025. gada 14. maijā nāca klajā ar pašreizējās KLP vienkāršošanas paketi. Lai paātrinātu jauno noteikumu pieņemšanu, Eiropas Parlaments izmantoja vienkāršotu procedūru grozījumu iesniegšanai.
ES noteikumu vienkāršošana ir Parlamenta galvenā prioritāte
Deputāti ir atkārtoti aicinājuši pārskatīt ES noteikumu kopumu, lai vienkāršotu un samazinātu administratīvās prasības uzņēmumiem. Komisijas 2025. gada februārī iesniegtie tā saucamie “Omnibus” priekšlikumi ir vērsti uz ES konkurētspējas un labklājības veicināšanu un papildu investīciju piesaisti uzņēmumiem. Parlaments jau ir steidzami pieņēmis vairākus priekšlikumus un strauji virzās uz priekšu, lai pabeigtu pārējo priekšlikumu izskatīšanu.
