Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra: “Vardarbībai nav vietas sabiedrībā, īpaši vidē, kurā aug un attīstās bērni. Bērns nepiedzimst par varmāku – par tādu viņu visbiežāk padara līdzcilvēki un pieredzētā vardarbība, pamešana novārtā vai nepietiekama emocionālā atbalsta saņemšana. Vardarbības sekas atstāj dziļas rētas, kas var veidot vardarbības ciklu no paaudzes uz paaudzi. Ja bērns kļūst agresīvs pret sevi vai citiem, tas ir skaidrs signāls, ka viņa vajadzības ir palikušas nepamanītas. Mums ir jāatceras – nav svešu bērnu. Mēs katrs esam atbildīgs par Latviju, kādu kopīgi to veidojam, tādēļ mūsu uzdevums ir ieraudzīt un palīdzēt ikvienam bērnam, lai apturētu vardarbības izplatību un veidotu mums visiem drošāku nākotni. Tāpēc nebūsim iecietīgi pret vardarbību.”
Pēdējos gados, lai apkarotu vardarbību sabiedrībā, ir paveikts ievērojams darbs – gan pilnveidojot normatīvos aktus, gan ratificējot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novērošanu un apkarošanu, gan veidojot dažāda veida atbalsta pasākumus vardarbībā cietušajiem un vardarbīgos noziegumus izdarījušajiem, gan uzrunājot un izglītojot sabiedrību.
Šā gada pavasarī Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauna pakalpojuma izveidi bērniem ar augstiem uzvedības riskiem – “Bērnu un jauniešu drošā māja”. “Bērnu un jauniešu drošās mājas” mērķgrupa ir bērni, kas ir visvairāk stigmatizētā, izstumtā un nereti ari publiski nicinātā sabiedrības daļa – tie ir narkotisko vielu lietotāji, pastāvīgie klaiņotāji, nepilngadīgo prostitūcijā iesaistītie, vardarbīgus noziegumus piedzīvojuši pret sevi un tos nodarījuši citiem.
Pakalpojums ir plānots 24 bērniem un jauniešiem vecumā no 11 līdz 17 gadiem, kuri ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu un kuri apdraud savu vai citu cilvēku veselību un dzīvību. Pakalpojuma centrā būs darbs ar bērna uzvedības cēloņiem, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk bērns atgrieztos sabiedrībā.
Vienlaikus Tieslietu ministrija līdz "Bērnu un jauniešu drošās mājas" izveidei, ir uzsākusi sadarbību ar nodibinājumu "Allažu ģimeņu un bērnu atbalsta centrs" ar mērķi veidot jaunu atbalsta pakalpojumu. Tāpat Valsts Probācijas dienests sadarbojas ar biedrību “SOS Bērnu ciematu asociācija”, lai bērniem nodrošinātu individualizētu pakalpojumu audzinātāja-mentora ģimenē.
Nākamajā gadā Tieslietu ministrija atklās Tieslietu akadēmiju, kas būs vienots tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu tālākizglītības mācību centrs, kas nodrošinās kvalifikācijas pilnveides pasākumus, kas stiprinās arī bērnu tiesību aizsardzību jautājumus.
Tieslietu ministrijā šovasar izveidots arī Bērnu un jauniešu tiesību departaments, lai mērķtiecīgāk strādātu ar bērna labāko interešu principa ievērošanu tiesību politikas jomā. Šobrīd ministrijā noris arī darbs pie rīcības plāna, kas saistīts ar Bērniem draudzīgu tiesiskumu, proti, par iespējamiem rīcības virzieniem bērnu interešu aizsardzības uzlabošanai ģimenes konfliktos un tiesvedībās, kurās iesaistīts bērns.
