Piemēram, ja uzbūvēta 200 m² privātmāja un Valsts zemes dienests veic būves kadastrālo uzmērīšanu, tad pakalpojums izmaksā 770 eiro. Taču, ja būve tiek reģistrēta no būvniecības dokumentiem, tad izmaksas samazinās līdz 290 eiro. Šādā veidā Latvijā jau šobrīd tiek reģistrētas ne tikai vienkāršotā būvniecības procesā būvētas ēkas (piemēram, privātmājas un palīgēkas, tostarp garāžas, šķūņi, kūtis, pirtis u. c. ), bet arī visas inženierbūves (tilti, ceļi, stāvlaukumi, gāzes un degvielas tvertnes, veloceliņi u. c.) Inženierbūvju ātrāka un vienkāršota reģistrēšana ir ļoti būtisks ieguvums gan uzņēmējdarbībai, gan sabiedrībai kopumā, jo paātrina būvniecības objektu nodošanu ekspluatācijā un atbrīvo uzņēmumu resursus citu darbu veikšanai.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver, ka turpinās darbs, lai nākotnē šādu vienkāršotu procesu attiecinātu uz visām būvēm: “Valsts pienākums ir atvieglot ceļu tiem, kuri vēlas būvēt māju savai ģimenei, attīstīt infrastruktūru vai uzņēmējdarbību. Līdz šim būvniecības process Latvijā bija viens no birokrātiski smagākajiem, taču šobrīd mēs šo situāciju mainām. Tieslietu ministrija kopā ar Valsts zemes dienestu ir paveikusi nozīmīgu darbu, lai samazinātu nevajadzīgus šķēršļus, veidotu drošības prasībām atbilstošu, prognozējamu un ērtu pakalpojumu, kā rezultātā tiktu stiprināta Latvijas investīciju vide. Vairāk nekā 50% privātmāju jau šobrīd tiek reģistrētas, balstoties uz būvniecības dokumentiem – tas ir lētāk, ātrāk un saprotamāk gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Mēs veidojam vidi, kur vienkāršota pieeja un digitāli risinājumi atbalsta Latvijas ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.”
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka birokrātijas slogs dažādās nozarēs, tostarp, būvniecībā nav radies vienas dienas vai gada laikā – tas uzkrājies daudzu gadu garumā, pieņemot arvien jaunas dažādas normas, paralēli tam nepārskatot vecās, jau iepriekšējos gados pieņemtās, kas gan uzņēmumiem, gan arī iedzīvotājiem rada nepamatotas rindas pakalpojumu saņemšanai un arī nevajadzīgas izmaksas.
“Saprotot šo korelāciju, Valsts zemes dienests dažu pēdējo gadu laikā ir iniciējis likumu izmaiņas, kas veiksmīgi īstenotas, kā arī būtiski ir reorganizēts pats dienests, padarot tā darbu efektīvāku. Normatīviem, kas regulē būvniecības nozari, ir jābūt stingriem un uz sabiedrības drošību vērstiem, bet vienlaikus tiem ir jābūt arī vienkāršiem, loģiskiem un visiem saprotamiem. Tas ir mērķis, uz kuru konsekventi ejam,” skaidro Vita Narnicka.
Lai turpinātu veicināt investīciju piesaisti un attīstītu būvniecības nozari Latvijā, vienlaikus, mazinot birokrātiskos šķēršļus valsts pārvaldē, 2024. gada 9. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas no 2026. gada paredz izveidot vienkāršu, ērtu un visiem saprotamu vienotu būves reģistrācijas pakalpojumu. Vienas pieturas aģentūras princips paredzēs to, ka īpašniekam, lai reģistrētu būvi Kadastrā un Zemesgrāmatā, turpmāk nebūs vairs jāvēršas trīs dažādās iestādēs, bet visus pakalpojumus no būvniecības ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai Zemesgrāmatā klientu ērtībai secīgi nodrošinās gan Kadastrs, gan Zemesgrāmata pēc vienotā pakalpojuma pieteikšanas būvniecības procesa noslēgumā būvvaldē.
