Tieslietu padomes priekšsēdētājs A. Strupišs informēja tiesnešus par padomes paveikto kopš iepriekšējās tikšanās ar Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem 2022. gadā, kā arī iepazīstināja ar šī gada galvenajiem Tieslietu padomes darbības virzieniem, kuru mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un kvalitāti. Viens no būtiskākajiem iecerētajiem soļiem ir tiesu sistēmas administratīvā atbalsta funkciju pārcelšana no izpildvaras uz tiesu varas institūcijām, nostiprinot šo funkciju likumā „Par tiesu varu”. Tieslietu padome plāno arī piesaistīt tiesu sistēmai jaunus darbiniekus ar juridisko kvalifikāciju, pilnveidojot atbalsta personāla amata standartus un atalgojuma sistēmu, kā arī stiprināt Tieslietu akadēmijas lomu.
Pārrunājot tiesneša atbalsta personāla jautājumus, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants informēja, ka, lai stiprinātu tiesnešu palīgu motivāciju, apgabaltiesā izstrādāta jauna ikgadējā darbinieku novērtēšanas sistēma. Tā nodrošina objektīvu atgriezenisko saiti un veicina profesionālo izaugsmi, tādējādi uzlabojot kopējo tiesu darba efektivitāti. Tieslietu padomes priekšsēdētājs A. Strupišs pauda atbalstu šai iniciatīvai, norādot, ka novērtēšanas sistēmas ieviešana būs viens no būtiskākajiem faktoriem sekmīgai reformas īstenošanai.
A. Strupišs informēja tiesnešus arī par izstrādātajām vadlīnijām tiesas spriedumu rakstīšanai, kā arī par kasācijas sūdzības sagatavošanas vadlīnijām visos tiesvedības procesos. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju gan spriedumu, gan kasācijas sūdzību struktūrai un juridiskās argumentācijas kvalitātei. Savukārt M. Vīgants aicināja Tieslietu padomi pievērst uzmanību problēmai ar tiesās iesniedzamo dokumentu kvalitāti un izvērtēt iespēju, ka advokāta sagatavotu dokumentu būtu jāparaksta pašam advokātam, nevis klientam, lai nodrošinātu skaidrāku atbildību un uzlabotu iesniegto dokumentu kvalitāti.
Tiesnešu amata kandidātu atlases jautājumus ar tiesnešiem pārrunāja Tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas senatore Dz. Balta. Viņa uzsvēra, ka viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem kandidātiem ir nespēja patstāvīgi analizēt un risināt juridiskus problēmjautājumus, lai gan šī prasme ir būtiska un neatņemama tiesneša darba sastāvdaļa. Lai veicinātu kvalificētu kandidātu interesi par tiesneša amatu, Tieslietu padome ir pieņēmusi lēmumu 2025. gada 1. septembrī izsludināt konkursu uz rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amatiem ar specializāciju krimināllietās, civillietās un administratīvajās lietās. Tāpat Tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas pārstāvji plāno vizītes uz tiesām, lai informētu potenciālos tiesneša amata kandidātus – īpaši tiesnešu palīgus – par atlases procesa norisi, vērtēšanas kritērijiem un tiesneša darba specifiku.
Par Tiesneša kvalifikācijas kolēģijas lomu tiesnešu karjeras attīstībā informēja senatore I. Meldere. Viņa uzsvēra, ka, sniedzot atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša piemērotību darbam apgabaltiesā, būtiska nozīme ir trim apgabaltiesas tiesnešu sagatavotajām atsauksmēm par kandidāta līdzšinējo darbu.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī citi aktuāli jautājumi – tostarp tiesu darba organizācija krīzes situācijās un tiesnešu izdienas pensiju sistēmas jautājums. Tiesneši uzsvēra nepieciešamību nodrošināt stabilu, nepārtrauktu un prognozējamu tiesu darbu ārkārtējos apstākļos. Tāpat tika akcentēta izdienas pensiju nozīme kā būtiskam sociālā un finanšu drošības faktoram tiesneša neatkarības garantijai, amata pievilcības un profesijas ilgtspējas nodrošināšanā.
