“Ilgtermiņa enerģētikas stratēģijai ir potenciāls kalpot par būtisku instrumentu valsts un uzņēmumu investīciju plānošanai, taču LDDK neatbalsta esošā KEM piedāvājuma ‘atvērtā dokumenta’ principu un elastību. Stratēģijās ir jābūt skaidriem izvērtēšanas posmiem un pielāgošanās procedūrām. Šobrīd Enerģētikas stratēģijā analizēti seši dažādi scenāriji, kuri varētu īstenoties, bet nav noteikts virziens, kurā vēlamies iet, lai enerģētikas sektoram būtu skaidrs turpmākās attīstības vektors. Tāda nenoteiktība darba devējiem nav pieņemama,” pauž LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
LDDK ieskatā, lai KEM piedāvājumu pārveidotu no informatīva ziņojuma par stratēģijas cienīgu dokumentu, ir nepieciešams ņemt vērā zemāk norādīto kritiku un ieteikumus.
Konceptuāli iebildumi:
- Nav atbalstāma Stratēģijas bieža pārskatīšana - tas liek domāt par dokumenta nepatstāvību un mazina tiesisko paļāvību iekļautajiem mērķiem un plānotajām politikām. Rosinām definēt, ka Stratēģija tiek pārskatīta tikai pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, kardinālām ģeopolitiskām izmaiņām vai krīzes situācijās;
- Stratēģijā nepieciešams iekļaut arī nodokļu politikas izmaiņas, kas ir būtisks instruments politiku attīstībai;
- Stratēģijā nav iekļauts skaidrojums par finansējuma avotiem un banku iesaisti plāna izpildē; Finansējuma avots ir kritiski nozīmīgs, lai privātais sektors rēķinātos ar plānoto atbalstu un izmaksu apzināšanu. Tāpat investīciju sadaļā nav norādīti nedz argumenti plānotajam finansējuma apjomam, nedz investīciju izmantošanas procentuālajam sadalījumam;
- Nav saskatāma spēkā esošo plānošanas dokumentu ņemšana vērā izstrādātajā Stratēģijā, tai skaitā sasaiste ar Eiropas plānošanas dokumentiem;
- Stratēģijā nav atspoguļota Latvijas enerģētikas nozares vieta Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona kontekstā un nav norādīts, vai ir bijušas diskusijas ar, piemēram, Poliju un Vāciju;
- Nepieciešams balstīties scenārijā, kas kalpotu par reālistisku atskaites punktu, ļaujot vieglāk novērtēt enerģijas stratēģijas efektivitāti laika gaitā un izmērīt progresu attiecībā pret praktiskām, iespējām prognozēm;
- Nav saprotams, kāds ir ar Stratēģiju noteiktais vēlamais sasniedzamais rezultāts, mērķis, kā arī mērķa sasniegšanai noteiktie KPI. Nepieciešams noteikt starpmērķus ik pēc pieciem gadiem, ar atbilstošiem politikas pielāgojumiem, ja tiek sasniegti vai izlaisti noteikti nosacījumi. Starpmērku noteikšana uzlabos stratēģijas reaģētspēju uz jauniem izaicinājumiem, nodrošinot, ka Latvija var efektīvi virzīties uz enerģētikas mērķiem;
- Stratēģijā netiek minēti rīki, ar kādiem tiks mainīta sabiedrības domāšana tehnoloģiskajā attīstībā, kas ir būtisks priekšnoteikums enerģētikas neatkarības veicināšanā.
Dati, analīze un mērķi:
- Lielāks uzsvars jāliek uz Stratēģijas caurredzamību, norādot gan sadarbības institūcijas, gan konsultantus, kā arī metodoloģiju;
- Stratēģija nesatur ietekmes analīzi uz individuālām ekonomikas nozarēm, piemēram, finanšu un lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm.
Investīcijas un cena
- Stratēģijas scenārijos nepieciešams integrēt ekonomiskos mainīgos, piemēram, inflācijas, IKP pieauguma un procentu likmju rādītājus;
- Stratēģijā tiek pieņemts, ka, attīstot AER ražošanu, Latvija varētu kļūt par elektroenerģijas eksportētāju, taču netiek prognozēts, par kādu cenu elektrību nākotnē varētu eksportēt (un vai pārdošanas cena būtu zem pašizmaksas).
“Enerģētikas stratēģijā 2050. gadam tiek apspriesta enerģētiskā neatkarība un enerģijas eksports, bet trūkst ārējās atkarības risku un iespēju analīzes – par infrastruktūrā veicamajiem ieguldījumiem, par kvalificētu profesionāļu pieejamību, par iespēju eksportēt enerģiju u.tml. Vienlaikus būtu svarīgi stratēģijas ietvaros prognozēt enerģijas cenu, skaidrojot ietekmi uz mājsaimniecībām un rūpniecību, lai plānotu energoefektivitāti un individuālo attīstību,” skaidro LDDK klimata un enerģētikas eksperte Arta Dimbiere.
LDDK uzskata, ka ministriju savstarpēja sadarbība, izstrādājot nacionāla līmeņa dokumentus, ir kritiski nozīmīga. Stratēģiju izstrādē jau sākotnēji pirms oficiālās skaņošanas procesa tiesību aktu portālā jābūt atvērtām sarunām ministriju starpā un ar nozarēm. Sociālā dialoga lomai ir būtiska nozīme, lai sagatavotu pilnvērtīgus plānošanas dokumentus un normatīvos aktus, ko LDDK ir uzsvērusi vairākkārt arī citu stratēģisko dokumentu izstrādes kontekstā.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
