Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 40,36 miljardus eiro – par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Tomēr 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, vērojams eksporta pieaugums tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogle – par 153 milj. eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi – par 100,9 milj. eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi – par 73 milj. eiro jeb 4,5%.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (22,5%), Zviedriju (12,3%) un Dāniju (7,3%); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (27,7%), Igauniju (12%) un Franciju (6,1%); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (30,7%), Igauniju (11,9%) un Vāciju (7,9%).
2024. gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 203 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija un Krievijas Federācija. To īpatsvars veidoja 47,5% no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju un Krievijas Federāciju visvairāk tika eksportētas lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju – koks un koka izstrādājumi.
2024. gadā Latvijas izcelsmes preču eksports uz Eiropas Savienības (ES)* valstīm sastādīja 47,2% no kopējās preču eksporta vērtības uz šīm valstīm. Latvijas izcelsmes preces visvairāk tika eksportētas uz Lietuvu (905,2 milj. eiro), Vāciju (859,6 milj. eiro) un Zviedriju (825,1 milj. eiro). Svarīgākās Latvijas izcelsmes preces eksportā uz ES valstīm bija koks un koka izstrādājumi, kokogle; piena pārstrādes produkti, putnu olas, medus; dzelzs un tērauda izstrādājumi.
Svarīgākās preces Latvijas importā pērn bija minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas; sauszemes transporta līdzekļi, to daļas. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti visvairāk tika importēti no Lietuvas (50%), Somijas (21,8%), Krievijas Federācijas (7,5%), elektroierīces un elektroiekārtas – no Lietuvas (15,8%), Ķīnas (10,8%), Polijas (9,4%); sauszemes transporta līdzekļi, to daļas – no Vācijas (35,2%), Igaunijas (17,8%), Polijas (9,1%).
2024. gadā uz Latviju tika importētas preces no 176 pasaules valstīm. Pieci lielākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Somija. To īpatsvars veidoja 57,5% no kopējās importa vērtības. No Lietuvas un Somijas visvairāk tika importēti minerālprodukti, no Vācijas – satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas un Igaunijas – lauksaimniecības un pārtikas preces.
Latvijas ārējā tirdzniecība ar Baltkrieviju, Krievijas Federāciju un Ukrainu 2024. gadā
(faktiskajās cenās)
|
|
Eksports |
Imports |
||||
|
milj. eiro |
% no kopējās vērtības |
pārmaiņas % pret 2023. g. |
milj. eiro |
% no kopējās vērtības |
pārmaiņas % pret 2023. g. |
|
|
Pavisam |
18 681,1 |
100 |
-1,9 |
21 681,1 |
100 |
-7,4 |
|
Baltkrievija |
142,5 |
0,8 |
-16,9 |
149,0 |
0,7 |
-14,0 |
|
Krievijas Federācija |
1 028,2 |
5,5 |
-9,1 |
395,6 |
1,8 |
-34,8 |
|
Ukraina |
290,3 |
1,6 |
-41,6 |
287,8 |
1,3 |
-3,8 |
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, eksports uz Ukrainu samazinājās par 41,6% un sastādīja 290,3 milj. eiro, uz Krievijas Federāciju – par 9,1% un veidoja 1 028,2 milj. eiro, bet uz Baltkrieviju – par 16,9% un bija 142,5 milj. eiro. Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2024. gadā visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 43,3 milj. eiro, uz Krievijas Federāciju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 66,7 milj. eiro, bet uz Baltkrieviju – tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta samazinājums par 17,1 milj. eiro.
2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu imports no Ukrainas samazinājās par 3,8% un veidoja 287,8 milj. eiro, no Krievijas Federācijas – par 34,8% un veidoja 395,6 milj. eiro, no Baltkrievijas – par 14% un bija 149 milj. eiro. Importa samazinājumu no Ukrainas visvairāk ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 34,1 milj. eiro, no Krievijas Federācijas – minerālproduktu importa samazinājums par 79,2 milj. eiro, bet no Baltkrievijas – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importa kritums par 6,6 milj. eiro.
2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm. Eksportā lielākais pieaugumus bija uz Kazahstānu – par 6,2 milj. eiro jeb 5%, uz Tadžikistānu – par 4,9 milj. eiro jeb 60,2%. Savukārt importā lielākais pieaugums bija no Kazahstānas – par 12,6 milj. eiro jeb 15,4%.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Metodoloģiskā informācija
* Eksportējot preces uz trešajām valstīm, izcelsmes valsts nav obligāti norādāma informācija eksporta muitas deklarācijā, tādēļ Latvijas izcelsmes preču eksporta dati ir pieejami tikai par tirdzniecību ar ES valstīm.
Sākot ar datiem par 2024. gadu, Latvijas eksportā ieskaita datus par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām ES dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm. 2024. gadā šo darījumu vērtība bija 63 milj. eiro jeb 0,3% no kopējā eksporta.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību 2024. gadā pieejama publikācijā, kā arī oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.
