LDDK uzskata, ka Darba likuma grozījumiem jābūt tādiem, kas uzlabo esošo situāciju, tāpēc atšķirīgu nosacījumu paredzēšana darba ņēmējiem, kuri ir vai nav arodbiedrību biedri, nav izskatāma. LDDK atbalsta LM kompromisu saistībā ar koplīgumu spēku laikā un nepieciešamību pārskatīt Darba likuma 110.panta darba devējus ierobežojošos noteikumus. Visām iesaistītajām pusēm, t.sk. arodbiedrībām, ir jāraugās, kā rosinātie lēmumi ietekmē gan darbinieku labbūtību, gan Latvijas ekonomikas konkurētspēju.
“Pozitīvi, ka par uzņēmējdarbības vidi atbildīgā Ekonomikas ministrija daļu piedāvāto grozījumu nolēma virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Sēdes laikā tika uzsvērts, ka sadarbības partneru rosinātos grozījumus tiešā veidā ietekmē darba vides prasības. Pašreizējais Darba likuma regulējums Latvijā darba devējiem un darba ņēmējiem liek meklēt jaunas nodarbinātības formas. Tādēļ ir jāturpina diskutēt par jauniem īstermiņa projektveida nodarbinātības veidiem, meklējot pareizo risinājumu to nostiprināšanai regulējumā,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
LDDK prioritātes Darba likuma grozījumiem ir: virsstundu apmaksas apjoma samazinājums no 100% līdz 50%; 110.panta izslēgšana no Darba likuma; darba koplīguma spēks laikā; summētā darba laika regulējums un izmaiņas dīkstāves apmaksas kārtībā. LDDK nostāja Darba likumu grozījumu kontekstā nav mainījusies un jau vairākkārt tikusi apspriesta dažādos formātos.
Virsstundu apmaksas apjoms tiešā veidā ietekmē Latvijas konkurētspēju. Latvijas darba devēji ir spiesti maksāt dubultā (Latvijā – 100%, Lietuvā un Igaunijā – 50%) par virsstundām, un kombinācijā ar prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanas izmaksām darba devējs Latvijā ir spiests maksāt septiņreiz vairāk nekā Lietuvā un divreiz vairāk nekā Igaunijā. Latvijā aizvien ienāk jaunas nodarbinātības formas, un palielināto izmaksu dēļ darba tiesisko attiecību ietvarā tas ir viens no risinājumiem darba devējiem. Virsstundu apmaksas kārtībai būtu jābūt kā motivējošam elementam darba devējam, paredzot iespēju, ka labākie darbinieki likumā noteiktajai 50% atlīdzībai par virsstundām var rēķināties ar daudz lielāku atalgojumu.
Eiropas direktīva nosaka un LM par vienu no savām prioritātēm noteikusi kopīguma seguma palielināšanu Latvijā. Darba devēji ir identificējuši divus skaidrus šķēršļus, kādēļ izpaužas piesardzība koplīgumu slēgšanā: tā spēkā esamība pēc termiņa izbaigšanās, ko nosaka 19.pants, un nosacījums pēc arodbiedrības piekrišanas darbinieka atlaišanas gadījumā. LDDK rosinājis svītrot Darba likuma 110. pantu, ņemot vērā to, ka pantā ietvertās prasības darba devējam ir nesamērīgs administratīvais slogs - šāda veida regulējums nepastāv nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Nepārskatot šīs divas normas, ES direktīvas izpilde ir tikai tāls sapnis un koplīgumu skaits ar arodbiedrībām Latvijā turpinās samazināties. Tāpat turpinās pieaugt tiesvedību ilgums darba strīdu gadījumā un ar to saistītās valsts izmaksas.
Darba likums neierobežo summētā darba laika uzskaiti nepilna darba laika ietvaros. Tajā pat laikā tiesu prakse liecina, ka atsevišķos gadījumos tiesa šādu darba laika organizāciju neatbalsta, un tas rada tiesvedības un finanšu riskus darba devējam.
Dīkstāves apmaksas regulējums. Spēkā esošās Darba likuma normas paredz to, ka darba devējs dīkstāves gadījumā maksā darbiniekam nolīgto algu pilnā apmērā. Ņemot vērā, ka uzņēmēju dīkstāve nereti ir saistīta ar ekonomiska rakstura grūtībām, lai mazinātu risku, ka uzņēmējs pret
darba ņēmējiem uzkrāto saistību apmēra dēļ (maksājot par darbu, kas faktiski netiek veikts periodā, kad uzņēmums negūst ieņēmumus vai tos gūst nepietiekamā apjomā) nenonāk maksātnespējas stāvoklī, ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, paredzot iespēju darbiniekam par dīkstāves periodu izmaksāt samazināta apmēra atalgojumu.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
