Arodbiedrības vairākkārt uzsvērušas, ka virsstundu piemaksa jāvērtē eiro izteiksmē nevis procentos, kā arī dzīves dārdzības līmenī. Latvijas darbaspēka izmaksas noteikti nav iemesls kādēļ Latvijā uzņēmēji nespēj konkurēt ar citām valstīm, kur darbaspēks izmaksā krietni vairāk. Jāsecina, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina.
Turklāt arodbiedrība gadu no gada dažādu politikas plānošanas dokumentu apspriešanā ir norādījušas uz nepiedodami augsto ienākumu nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā, izmantojot gan Eurostata kvintiļu salīdzinājumu, gan izvērtējot GINI koeficientu. Savukārt 2025. gada 1. ceturksnī Eiropas Centrālā banka atzina, ka ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir sasniegusi visaugstāko līmeni ES, ja salīdzinām ienākumu līmeni 5% bagātākajiem, tas ir apmērā vienāds ar ienākumiem, kādi mūsu sabiedrībā ir 54,1% citiem iedzīvotājiem. Tā ir rekordaugsta sabiedrības nevienlīdzība un polarizācija, kura ir nopietni jāmazina, nevis jāpalielina, īpaši šobrīd Latvijā esošā ārēja un iekšēja apdraudējuma apstākļos.
Bet līdz šim diskusijā ir aizmirsts galvenais – ietekme uz sabiedrību kopumā. Ekonomikas ministrija, veicot vērtējumus par virsstundu piemaksu samazināšanu, nejauši ir aizmirsusi arī izvērtēt šādu izmaiņu ietekmi uz valsts pamatbudžetu, sociālo budžetu un pašvaldību budžetiem. Samazinot virsstundu piemaksas no 100% uz 50% pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP) par bruto darba samaksu nostrādātā stundā un darba ņēmēju skaitu Latvijā, Latvijas Bankas makroekonomiskajām prognozēm par nominālo darba algas pieaugumu 2026. gadā, darba devēju ziņojumiem par vidējo virsstundu skaitu tautsaimniecībā, LBAS ir aprēķinājis provizorisku ietekmi gan uz darba ņēmējiem, gan ieņēmumiem budžetos.
Samazinot virsstundu piemaksas līdz 50% visiem darba ņēmējiem 2026. gadā kopumā darba ņēmēji darba samaksā zaudētu ap 146,3 milj. eiro. Balstoties uz pēdējiem pieejamajiem CSP datiem par nodarbināto skaitu (2023. gads) un vidējo stundas tarifa likmi 117,9 milj. eiro no zaudētajiem ienākumiem ir darbiniekiem privātajā sektorā.
Zaudētie ieņēmumi konsolidētajā kopbudžetā pie šāda samazinājuma veidotu 87,2 milj. eiro, no tiem gandrīz 50 milj. eiro samazinājums sociālajām iemaksām un par 37,3 milj. eiro tiktu samazināti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Būtiski piezīmēt, ka 78% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek novirzīti pašvaldību budžetiem, tātad 29,1 milj. eiro zaudē arī pašvaldības, kamēr valsts pamatbudžets zaudē 8,2 milj. eiro. Savukārt speciālajā budžetā lielākie zaudētāji būs pensionāri, kur pensiju fondu iemaksas no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) samazinās par 34,9 milj. eiro. No VSAOI 1,4 milj. eiro zaudē arī veselības aprūpe un 13,4 milj. eiro citi sociālās apdrošināšanas veidi.
LBAS infografika.
Kas ir ieguvēji un kas ir zaudētāji no virsstundu apmaksas samazināšanas? Ieguvēji tikai un vienīgi ir uzņēmēji/darba devēji, kuriem tiek nodrošināta ievērojama papildus peļņa bez nevienas investīcijas, inovācijas un piepūles, vienkārši ar vienu Darba likuma grozījumu un Ekonomikas ministrijas atbalstu. Zaudētāji ir visa pārējā sabiedrība, jo, piemēram, 2026. gadā zaudējumu kopsumma sastāda 233,5 miljonus. Vai tā ir vai nav afēra, lai katrs spriež pēc savas sirdsapziņas. Zaudē darbinieki, zaudē pensionāri, zaudē pašvaldības, kā arī sabiedrības sociālā un veselības aizsardzība!
