Reaģējot uz Eiropas Savienības tiesas (EST) publicēto ģenerāladvokāta atzinumu par minimālās algas direktīvu lietā Nr. C ‑ 19/23 “Dānijas Karaliste pret Eiropas Parlamenta Eiropas Savienības Padomi”, LDDK viesojās Briselē un runāja ar Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas darba devēju konfederācijām, kā arī ar EP deputātiem Robertu Zīli un Rihardu Kolu, un ar Valda Dombrovska biroja pārstāvjiem.
LDDK un citu darba devēju organizāciju ieskatā, šobrīd būtu jāpārskata minimālās algas direktīvas ieviešanas laika grafiks attiecībā uz izmaiņām nacionāla līmeņa normatīvajos aktos, jo direktīvā noteiktie mērķi var tikt mainīti vai pat atcelti. Ģenerāladvokāta argumentācija balstās tajā, kā interpretēt minimālās algas direktīvu, ņemot vērā, ka darba samaksas noteikšanas kompetence nav noteikta LESD 153. panta 5. punktā. EST lēmums šajā lietā gaidāms šī gada maijā.
Pieredzes apmaiņa ar Skandināvijas valstu darba devēju organizācijām
Skandināvu valstu darba devēju konfederāciju attiecības ar arodbiedrībām ir balstītas savstarpējā sapratnē un spējā vienoties par kopīgiem mērķiem, kas celtu konkurētspēju. Darba devēji iesaista arodbiedrības jautājumos par uzņēmējdarbības vides attīstību, tādā veidā panākot ieguvumus abām pusēm. Ja uzņēmumi būs konkurētspējīgi un ar lielu izaugsmes potenciālu, no tā būtiski iegūs arī paši darba ņēmēji un tas uzlabos viņu apstākļus. Interesanti, ka Dānijā darba devēji un arodbiedrības ir tās, kuri ir atbildīgi par nodarbinātības politikas veidošanu un nosacījumiem normatīvajā regulējumā, līdz ar to viņi ir ieinteresēti šo sistēmu veidotā tā, ka tā kalpo par labu abām pusēm – tā iespējams arī ir galvenā atslēga viņu veiksmīgajā sadarbības mehānismā.
Skandināvu valstu darba devēji uzsvēra, ka viņiem ir ļoti būtiski stiprināt attiecības ar Baltijas valstu pārstāvjiem, kas attiecas uz drošības jautājumiem un kā šī mūsdienu ģeopolitiskā situācija ietekmē uzņēmējdarbības vidi un kādas jaunas iespējas šī situācija var dot uzņēmējiem, kuriem ir bijis jāpieņem lēmums par savas uzņēmējdarbības pārorientēšanu uz rietumu tirgiem. Zināms, ka bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs gatavos neatkarīgu ziņojumu ar politikas ieteikumiem, lai veicinātu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā.
15. janvārī LDDK piedalījās BusinessEurope organizētā pasākumā kopā ar EP deputātiem, lai prezentētu savas prioritātes nākamajam ES ciklam, publicējot “Reboot Europe: Eiropas ekonomiskie panākumi – ikviena bizness”.
BusinessEurope iezīmēja, kas EP deputātiem ir jāpaveic pirmajās 100 dienās un pēc tam. Darbības virzieni ietver birokrātijas mazināšanu, enerģijas izmaksu samazināšanu, eksporta un importa tirgu dažādošanu, digitālās ekonomikas veicināšanu un inovāciju veicināšanu.
Uz pasākumu LDDK bija aicinājusi pievienoties EP deputātu un viceprezidentu Robertu Zīli, kurš darba devējiem norādīja, ka pēc būtības prioritātes un darāmo darbu saraksts ietver ļoti vajadzīgas un īstenojamas lietas. Tomēr organizācijas, kas apvieno darba devējus, vispusīgajā ziņojumā nav pieminēta demogrāfijas situācija un kā tā ietekmēs uzņēmējus, kādus risinājumus tie saredz šobrīd, kā arī aizsardzības industrija nav minēta vispār. R. Zīle akcentēja, vai Eiropas darba devēji ir gatavi prasīt politiķiem šo jomu padarīt par biznesam izdevīgu un vai darba devēji gatavi daļas uzņēmējdarbības pārstrukturēšanai uz militāro industriju.
Latvijas darba devēju pozīciju pārstāvība ES
Tikšanās laikā ar EP deputātu Rihardu Kolu tika pārrunātas darba devējiem būtiskas iniciatīvas ES līmenī un kā turpmāk tās veiksmīgi komunicēt ar EP deputātiem. Attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības aktualitātēm R. Kols iezīmēja šī brīža situāciju par ES un Mercosur nolīgumu, uzsverot, ka, viņaprāt, šīs nolīgums ir būtisks solis, lai palīdzētu uzņēmējiem ienākt jaunos tirgos vai stiprināt pozīcijas tiem, kuri jau tajā darbojas. Arī LDDK ieskatā šis ir būtisks starptautisks nolīgums, kura iespējas būtu jāizmanto, pievēršot uzmanību riskiem, kas varētu skart atsevišķas nozares, tāpēc svarīgs ir nacionāla līmeņa dialogs par atbalsta un kompensācijas mehānismiem šāda nolīguma ieviešanā.
Tikšanās laikā ar Valda Dombrovska biroju, LDDK uzsvēra, cik darba devējiem ir būtiska V. Dombrovska ieceres īstenošana praksē - mazināt birokrātiju, pēc viņa piedāvājuma vismaz 25% apmērā (vismaz 35% apmērā mazajiem uzņēmējiem). Ir jārada mehānismi, kas palīdzētu neradīt jaunu administratīvo slogu un būtiski samazināt jau esošo. Attiecībā uz esošo administratīvā sloga mazināšanu Business Europe un LDDK iesniegs atbildīgajiem komisāriem 68 priekšlikumus ES līmeņa politisko un normatīvo aktu iniciatīvu izmaiņām. EK ziņojums par turpmāko plānu birokrātijas samazināšanai tiks publicēts šī gada februāra beigās.
ES politikas iniciatīvas ir būtiskas un izšķiroši svarīgas dalībvalstu attīstībai, taču jāpatur prātā, ka iniciatīvu rezultātā rodas jauni normatīvie akti, kas var uzlikt jaunus pienākumus uzņēmējiem. Nereti šie jaunie pienākumi var radīt papildus birokrātiju uzņēmumu tiesību īstenošanas nolūkos attiecībā uz savas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu un izaugsmi. LDDK viena no šī gada prioritātēm ir arvien aktīvāk iesaistīties ES un nacionāla līmeņa politikas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē, lai atvieglotu uzņēmējdarbību un vienoto tirgu, lai veicinātu ekonomiku un samazinātu enerģijas cenas, kā arī lai veicinātu investīcijas pētniecībā un inovācijās, veicinātu produktivitāti un digitalizāciju, novērstu prasmju un darba spēka trūkumu.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
