Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka apsūdzētais uzaicināja klasesbiedreni kopā pavadīt laiku, abi devās uz mežu, kur puisis meiteni vēlāk nožņaudza. Pārliecinājies, ka viņa vairs neizrāda dzīvības pazīmes, apsūdzētais mirušās ķermeni aizvilka dziļāk mežā, lai to noslēptu.
Nosakot soda veidu un mēru, ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, vainīgā personība un atbildību mīkstinoši apstākļi – vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā nožēlošana, kā arī labprātīga ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, jo konstatēja, ka prokurors un cietusī atkārtoja argumentus, kurus apelācijas instances tiesa jau bija izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Tie bija vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ. Tādējādi kasācijas sūdzība un protests neatbilda Kriminālprocesa likuma prasībām.
Senāta 2024.gada 13.novembra lēmums lietā Nr.SKK-530/2024 (11511000822).
